December 31st, 2021

• edgeposting
• 12/31/21 04:10 pm
• Vienīgais, ko šovakar varam svinēt, ir to, ka joprojām esam dzīvi. Ciešanas ir labs skolotājs.
  
  Vien žēl, ka esam tendēti visu uztvert tik asi un personiski. "Ja es ciešu, tātad kāds cits man dara pāri." Grūtākais ir patiesi pieņemt, ka pa lielam tu un es, esam aizvietojamas vienības, par ko kādu brīdi paskums un aizmirsīs, varbūt piesaucot pie glāzes kādā retā, nogurušā vakarā. Un cilvēka dzīves ritums, ironiski, arī ir kā no būšanas par pasaules centru, realitātes objektīvajam novērotājam un radītājam savas dzīves ausumā, līdz saplūšanai ar pasauli tās mūžīgajos dubļos dzīves rietā.
  
  Liekas, ka šāds laiks skaidrāk iezīmē mūsu alkas dzīvot iluzorās pasaulēs, konstruētās sakrālās wishful thinking teoloģijās. Taču reizē labi saprotu to, ka tas ir vieglākais ceļš, es tomēr pats to eju, jo nevēlos pārslogot savu tā jau bulšitinformatīvi pārslogoto un jūtīgo prātīņu. Un vēl vēlos atzīt, ka šķiet, ka tas jau ir tik hiperbanāli piesaukt Orvela 1984, ka pat ir kļuvis skaisti, aizkustinoši, nezinu, es priecājos par katru cilvēku, kurš saprot, ka 1984 bija a manual. Taču ne jau institūcijai, bet cilvēkam.
  
  Laimīgu 2021. gadu! Jaunajā gadā novēlu jums visiem pieņemšanu.
• 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko