Vakar Maksimā testa pēc ieķēru ~240g netto lielu brauniju iepakojumu pa nepilniem 3 eur.
Tikko arī attapos uz Brīvības un Matīsa ielas krusta. Sapratu, ka eju pakaļ divām brauniju kastītēm. Fāaak.
Saldumi ir vienīgā narkotika (labi, šad tad arī gānis- īpaši, kad tas nav ēsts krietnu laiku)!, kas man ikdienā bieži atgādina par sevi caur alkām. Jāpiebilst, ka ne kuri katri saldumi- kaut kādas ledenes u.tml. cietie stikla saldumi man neinteresē.
Kā lai tiek vaļā no šīs absurdās rīšanas? Citādāk, jūtu, pienāks situācija kad nāksies mosties nakts vidū, netīšām pamodināt un satraukt gultasbiedra miegu un doties uz virtuvi vai nočņiku pēc a fkn munch. My fat life.