January 28th, 2019

• 1/28/19 07:42 pm
• Beidzot nokritu uz slidenās ietves. Tā neizskatījās slidena. Skrēju uz 11. autobusu, uz ietves bija diezgan daudz vakarnakts sniega, bet zem tā melns ledus. Kritu uz kreisā sāna, zem kā paslīdēja pleca soma. Pleca somā bija tukša termokrūze, kas no mana sāna spiediena sašķīda gabalos, vismaz plastmasas daļas. Metāls salocījās. Nebija sāpīgi. Pēc kritiena jutos labāk, svaigāk, vairāk pamodies, nekā pirms (biju pamodies pirms nepilnas stundas, taču man joprojām sala, kā arī nebiju dzēris vai ēdis neko siltu, tāpēc šķita, ka ārā ir sasodīti auksts). Autobusu, protams, nokavēju.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 1/28/19 09:22 pm
• Zvēru pie savas šīs ziemas smalkākās prasmes- deguna šņaukšanas, aizspiežot 1 nāsi. Galva jāsaliec noteiktā leņķī and voila! Ne puņķa uz mēteļa. Un nah nevajag wussx salvetes. Higēniski un galnais tempā. Tīnim manī joprojām riebjas lēni norisoši procesi. Smeļos iedvesmu no šīs savas pers.puses.
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko