pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - December 31st, 2018
December 31st, 2018
- 12/31/18 11:40 am
- Vecgada dienu sāku ar Alistera Krovlija dzejas lasījumiem. Vienīgie viņa balss ierakstu elsemplāri.
-
1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- Virsrakstu kolekcionārs
- 12/31/18 11:52 am
- Victorian 3D revived by a rockstar.
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- jaungada secinājums un aicinājums
- 12/31/18 06:05 pm
- Dzīvē brīžiem mani ir drausmīgi kaitinājuši tādi virtuāli un arī reāli tēli, kuri, sastopoties ar kādu tavu/citu apgalvojumu/apstākli, kam viņi nepiekrīt, kas viņiem nepatīk, un uz tevi par to teju tiek uzmesta lūpa (by him/her). Un tāpēc cilvēks vispār izslēdz iespēju ar tevi komunicēt normāli. Es vienmēr esmu sērfojis cauri internetam un dzīvei aŗ', neuztverot lietas pārāk personiski, ja vien šīs lietas patiesi nav personiski adresētas man ar naidu/nicinājumu. Teiksim, es taču arī daudz reizes esmu pamodies tādā nepatīkamākā rītā, kad viss besī, esmu ierakstījis internetā lietas, ko vēlāk nožēloju, un pateicis aizskarošus vārdus, ko nemaz ikdienā nedomāju. Tāpēc, draugi, padomājiet pirms apvainojaties uz kādu par viņa viedokli. Vai tiešām šis viedoklis/apstāklis ir tik būtisks tavā eksistencē, lai tā dēļ tu nodedzinātu visus tiltus, kas ved pie šī cilvēka? Mēs tomēr esam izvilkuši līdz 2019. gadam. Esam izgājuši cauri tik daudz bulšitam, taču joprojām esam dzīvi. Uzskatu, ka, ja mēs noteiktiem cilvēkiem neveltītu savu uzmanību, tad viņi vienkārši izgaistu. Jo eksistē tikai tas, kas ir/tiek apzināts, uztverts un par ko cilvēki runā (ar šiem vārdiem jau vairāk tēmēju uz visu to soc/polit-polarizāciju, kas pavadu mūs cauri pēdējiem pāris gadiem).
-
0 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba