July 10th, 2018

• mana mazais ekscess psihiatrijā
• 7/10/18 01:55 pm
• Es vēlos noskaidrot jūsu viedokli par to, ko psihoterapeits ētiski drīkst teikt un ko nē (konkrēti piemēri sekos 3.rindkopā) Nav tā, ka mana pēcpuse ir baigi cietusi, vienkārši interesē, lai būtu skaidrs, vai domāju pareizi vai nepareizi.
  
  Pēc 6 randiņiem vienojāmies, ka man nav jēgas turpināt regulāri apmeklet viņu, pamatojoties uz faktu, ka man nevajag psy terapeita palīdzību, jo es zinu, kur ir problēma (tagad gan skaidrāk, paldies viņai par to), taču mana problēma ir absolūts motivācijas trūkums. Tipa fuck all, myself included. Tā gan nav mana general attieksme. Vienkārši ko tādu var secināt, vērojot mani no malas. Patiesībā primāri ir fuck myself. Un no tā tad arī izriet fuck all (taču pat tagad tas nav absolūti patiesi, jo ir cilv., kurus es cienu, ir cilv., ar kuriem rēķinos un kuri rēķinās ar mani). Grūti to visu ietērpt pāris teikumos.
  
  Par komunikācijas problēmiņām. Jau 1.seansā nojautu, ka kaut kas nav riktīgi, jo, stāstot par savu tīņu dienu bonding vīna malkošanu ar tēvu, viņa pretīgi izbolīja acis, tādējādi pausdama savu viedokli. Un tas atkārtojās katru reizi. Varēja just, ka viņa cenšas būt neitrāla, bet kaut kādu, šķiet, man saprotamu iemeslu dēļ viņa nespēja atturēties. Par tiem nākošajos teikumos.
  
  Taču visnesmukākā no rīcībām bija viņas, kā uzskatu, šāviens tumsā- apgalvojot, ka es visu dzīvi to vien daru, kā sāpinu līdzcilvēkus, espešalī tuvos cilvēkus. Tas mani jūtami nokaitināja, taču nespēju oponēt, jo to viņa teica teju uz atvadām. Un izklausījās, ka tas ir "tā kā tu te nenāksi vairs, varu atļauties tev uzdirst, apzinoties, ka tu esi izteikti emoc.un jutīgs cilvēks" (iepriekšminētās īpašības, to esamība, tika konstatētas sesiju laikā- es vispār ar to sāku, pastāstot, kādu es redzu sevi jeb kāds es esmu, un viņa vēlāk attiec.pret šiem 2 aspektiem snieda apstiprinājumu).
  
  Protams, mana emocionalitāte nebija cēlonis. Man šķiet, ka viņa man gribēja to pateikt, jo es to baigi ņemšu pie sirds. Un baigi analizēšu to (kā visu). Taču patiesībā jau tā nav. Kā jebkurš cilv.ar daudz pieredzēm, arī man ir sanācis ļoti sāpināt citus (par ko ilgi sevi esmu šaustījis). Taču pēdējos 5-7 gados- ne tuvu, kā viņa to iztēlojās.
  
  Tas ir tas, ko nesapratu- vai viņa tiešām tā drīkst teikt, neriksējot ar savu profesionālo godu vai tamlīdzīgu elementu? Es neredzu nekādu terapeitisko vērtību šādam apgalvojumam. Protams, ka viņai nepatika, ka spēju tik artikulēti paust savas domas un ka par daudz aspektiem domāju ļoti ne-klasiski. Taču viņa viedokli pāprata kā spītīgumu. Trulu vēlmi "būt citādākam" vai kā tamlīdzīgi. Vispār esmu ievērojis šo savādo tendenci dakteru vidū- daudziem besī tas, ka viņu pacienti ir ieinteresēti, zinoši, labi artikulēti, ir informēti (noteiktās sfērās informētāki) un aizrautīgi. Katrs aspekts tiek tulkots tā, ka automātiski tiek meklēti (un "atrasti") kaut kādi mistiski cēloņi, kāpēc esmu tāds. Jo tādam būt ir slikti (tā sajutos, bezmazvai; labi, labi, nesajutos tik izteikti- varbūt nedaudz). Taču jautājums paliek- vai tas ir ok, ka psihiatrs ar mīmiku pauž savu nostāju manu intīmpieredžu sfērā, kā arī verbāli pauž no dirsas izvilktu spriedumu pēdējā tikšanās reizē, apzinoties, ka vairs nesatiksimies.
  
  Atkārtošos pārfrāzejot priekš dumiķiem: es mīlu ideju par psihotrapiju. Neesmu tāds cilvēks, kurš kaut ko dara half assed manierē. Vai daru, vai nē. Ja eju pie psy terapeita, tad daru to, atmetot aizspriedumus un izliekot sirdi uz delnas. Apzinoties to, esmu vīlies par attieksmi. Ar asarām acīs varētu teikt, ka tas, ka esi pieradusi pie, atvainojos, raudošiem deģīšiem, kuri nespēj koherenti noforumulēt domu (fuj, Ulvi, cik aizspriedumains tu izklausies, taču patiess- ja jūs zinātu, KĀDI cilvēki ir manā programmā, tas ir pizģets- likās, ka pēdējais no tādiem mira 90tajos), nenozīmē, ka, ja pie tevis atnāk cilvēks, kurš uzvedas pavisam citādāk, viņš automātiski nav ieinteresēts psihoterapijas procesā un/vai nevēlas to visu.
  
  Taisnības labad jāpiebilst, ka progā ir arī ļ.sakarīgi un gudri puiki un meiteņi. Taču viņu skaits ir saskaitāms uz pusotras rokas pirkstiem.
  
  Dat all. /drops mic
• 23 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par skolu un krievu valodu
• 7/10/18 02:55 pm
• Visu mūžu esmu to vien darījis, kā nodirsis skolu un skolas - mans viedoklis joprojām ir krasi nosodošs attiecībā pret ideju "visiem pēc vienas sistēmas, pēc valsts pasūtījuma/vajadzības" (cilvēki ir ļoti atšķirīgi, manuprāt, tas būtu jāņem vērā curriculum jomā; savu sīko nekādā gadījumā nesūtīšu proletāriešu skolā). Taču pēdējā laikā (neticēsiet, taču es uz vecumu arī mainos, topu viedāks, heh) diezgan skaidri apzinos, cik daudz man tā ir devusi. Es vispār ne sūda nesaprastu krieviski, nemaz nerunājot par lasīt un rakstītprasmi, ja mana klases audzinātāja (veselas divas) nebūtu bijusi krievu valodas skolotāja, kura attiecīgi mūs normāli ņēma priekšā. Man arī nebūtu nelielās sajēgas par vācu valodu, izpratne par latviešu valodas gramatiku, kaut kādas zināšanas par latviešu literatūru, matemātiku, kā arī neliels ekskurss eksaktajās zinātnēs (mācījos humanitārajā klasē, tāpēc bija 3 svešvalodas, un, sākot ar 10. klasi, katru gadu bija cits eksaktais priekšmets - pirmo gadu ķīmija, tad fizika un visbeidzot absolūti bezjēdzīgā veselības mācība). Apzinoties to visu, uzskatu, ka mēs tomēr esam nedaudz parādā valstij vai drīzāk skolai un skolotājiem. Parādā varbūt nav tas labākais vārds, kā apzīmēt šo "stāvokli".
  
  Man patiesībā ir kauns par to, ka jaunākās paaudzes skolā nav normāli iemācījušās krievu valodu. Dzīvot modernajā Latvijā un negribēt zināt krievu valodu (vai vispār negribēt zināt papildus valodu)- tas ir kā iešaut sev pašam kājā. Es īsti nesaprotu, kāpēc tā ir - proti, kāpēc mana paaudze ('85-90') krievu valodu iemācījās normāli, taču visas jaunākās paaudzes - it kā viņiem nemaz nebūtu bijusi tādas krievu valodas nodarbības. Vienmēr dzīvoju ar apziņu (cerību), ka katra nākošā paaudze taps viedāka, labāk izglītota. Bet še tev - mana druška un viņas draugi, kuri tikko absolvēja 12. klasi diezgan prestižā videnē, neprot pa ruskij.
• 12 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 7/10/18 04:30 pm
• Godīgi sakot, neticēju, ka tik šķietami vienkāršu (uzsvars uz "šķietami") taizemiešu skolaspuiku un trenera izglābšanu no applūdušās alas. Lai arī nekad īpaši neesmu sirdzis ar klaustrofobiju, vienmēr esmu jutis bijību pret alu nirējiem. Man jau pizģets liekas līšana ļoti šaurās, sausās alās (iesaku paskatīties internetos videomateriālus par tēmu), bet, ja tam visam pieskaita duļķainu, strauju ūdeni, tas ir teju pārcilvēcisks sasniegums. Cilvēkam no malas niršana ar akvalangu vispār neizskatās diezko bīstama, bet tā ir. Neprofesionālis var aiziet pie dieviem vien tāpēc, ka pārāk strauji elpo un tāpēc iekš rebreather agregāta pārāk strauji palielinās CO2 daudzums. 
  
  
  Ņirdzīgi likās, ka tam visam pa vidu iepinās superzvaigzne E.Masks ar savu sūda zemūdeni. Lol, it kā to tik viegli var izstumt cauri alai, kur cauri pat nevar izlīst cilvēks ar baloniem uz muguras (tie jāvelk nost un jāstumj pa priekšu).
  
  
  Ja kādam interesē vairāk par citu nelaimīgajiem piedzīvojumiem, nirstot alās, iesaku pagūglēt par šo notikumu.
  EDIT: Haha, man jau šķita, ka palīgā nāks medicīna. Ketamīns cures. "It is understood Australian anaesthetist Richard Harris administered a mild sedative to all of the boys prior to departing the ledge where they have been trapped, in order to eliminate any fear during the swim." EDIT2: Nu, nedrīkstu rakstīt garākus postus no mob.tel. Tik daudz kļūdu. Fakitt.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 7/10/18 05:29 pm
• Viena no manām mīļākajām reddit komūnām ir veltīta veksoloģijai (mācība par karogiem). Šodien pamanīju interesantu postu par LPSR un IPSR karogiem. Kā vienmēr, lietas ir kompleksākas, nekā izskatās.
  
  
  
  ( ģeometrija )
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 7/10/18 07:10 pm
• Kivičam taisnība. Nu, nevar valsts galva - retais amats modernajās demokrātijās, kā funkcija vairāk vai mazāk (it seviški Latvijā) ir tīri reprezentatīva - tā neprast uzvesties, nemaz nerunājot par to, kā viņš sevi pasniedz verbāli. Cauri viņa vārdiem bieži laužas cauri te kompleksi, te bailes, te šaubas par sevi un teikto. Bļaģ, dodiet man 2-3 mēnešus ar viņu - reizi nedēļā pa stundai, mazliet latviešu zelta, un es iemācīšu viņam publiski runāt (es nejokoju, esmu labs skolotājs- labi protu pielāgot savu runas manieri dažādiem kognīcias līmeņiem - jā, pat dažreiz izdodas iestātīt kaut ko idiotam). That said, LR tagadējais prezis nav idiots. Viņš vienkārši nav apguvis un neizskatās ieinteresēts tādās "sekundārās" lietās.
  
  
  
  
  
  ( A.K. Twiter ieraksts )
• 12 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• biennāle
• 7/10/18 11:31 pm
• Izskatās, ka latviešu pop/pseido žurnālistiem (nez, kā citādi dēvēt, piemēram, tvnet un delfi rakstu cepējus) un/vai/arī dažādu pasākumu rīkotājiem ir sasodīti iepaticies vārds "biannāle". Ja nezinat, vārds nozīmē "[mākslas] pasākums, kas notiek ir pēc pāris gadiem" (ko reprezentē priedēklis "bi"). Educated guess par vārda nozīmi nepievīla (tikko pārbaudīju tā definīcju, jo, redz, cibā nedrīkst kļūdīties - nedod dievs maldinās citus savā publiskajā postā). Vel trakāk - kāds dusmīgais fake profils izlems tāpēc atnākt neaicināts un piedrazot tavu komentāru telpu ar dažādiem pārmetumiem un personiskiem, khm, uzbraucieniem. Bet, jā, izskatās, ka bianmnāle is here to stay forever and every. Welcom (atceros [sic] uzrakstu uz sienas pretī sava dzīvokļa dzīvojamās istabas logam - kas zina, varbūt pietrūka tintes; man visvairāk tolaik patika netālu esošais "I am your god, Antichrist" uzraksts; tas an bija uzrakstīts bez kļūdām; priekš mileniuma ēras diezgan attīstīti).
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko