- 2/21/18 12:10 am
- Kāpēc tādai žurnālistei ļauj uzdot jautājumus tik svarīgā intervijā? Un kas tie par stulbiem jautājumiem par medniekiem un automātiem (runa taču par Krievijā uzņemtu bildi - krievijā visur ir kalašņikovi)? Es to darbiņu izdarītu par lētāku naudu un ar izteiksmi, haha! Iemācies runāt, izrunāt vārdus, nenopūsties, nerūkt improvizācijās, utt., tu taču tajā mirklī esi publiska persona.
Vienīgais, ko vēl varu piebilst, ir tas, ka šķita, ka Rimščiks gandrīz visu intervijas beigās par Kamčatku sameloja - tas šķiet vairāk vai mazāk obvious, jo tajā brīdī (23:55-24:55) ļoti mainījās viņa runas manieri - no pārliecinošiem apgalvojumiem viņš pāriet uz "teiksim", "tā teikt", un šos vairākkārt vārdus atkārto teju pus minūtes ietvaros. Lai gan vispār grūti spriest, jo neesmu redzējis iepriekš, kā viņš sevi pasniedz intervijās.
-
3 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 2/21/18 01:43 pm
- Šorīt līdz 06.00 spēlēju divas savas tīņu dienu vienas no mīļākajām spēlēm: Might and Magic 6 un 7. Tā kā 6. daļu savulaik vairākkārt izspēlēju, vakar ilgāk sanāca spēlēt, kā arī šodien esmu nolēmis turpināt tieši 7. daļu, ko līdz šim nav sanācis izspēlēt. Ja nezinat, kas tā ir, šeit būs ģeniāls review par 6. un šeit par 7. daļu. Beidzot kāda videospēle, kas patiesi silda sirdi.
Ak jā, pamēģināju Underrail. Izskatās pēc kompetenta materiāla ar labu literāro pusi. Mani mazliet atgrūž pārāk izteiktā pimpjsūkāšana pirmajiem Fallout (I mean, use your imagination, bitchez). Ceru kaut kad turpināt.
-
2 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- izcilas Lovkrafta audiogrāmatas
- 2/21/18 10:45 pm
- Ar amerikāņu psiholoģisko tumšās/savādās literatūras rakstnieka H.P.Lovkrafta darbiem iepazīties nekad nav par vēlu, tāpēc visiem ļoti iesaku tieši šī autora lasītās Lovkrafta audigrāmatas, un visvairāk man patīk tieši šis darbs - "At the Mountains of Madness". Stāsts par bariņu zinātnieku no Masečūsecas štata Miskatonic universitātes Arkhamas pilsētā, kuri aizlido uz Antarktīdu ar mērķi veikt plaša apjoma arheoloģiskus pētījumus. Taču stāsts negaidīti pārvēršas lēnā, intriģējošā psiholoģiskā saspensā, zinātnikiem uzduroties iepriekš neredzētām svešas, iespējams, ļoti, ļoti senas dzīvības pazīmēm dziļi zem Antarktīdas mūžīgā sasaluma slāņa. Un vēlāk - atklājot Megalītisku pilsētu, kas slēpjas ieskauta nepārvarami augstim kalniem.
Neuzkrītoši transatlantisks britu akcents un ļoti īpatnēja, taču patīkama balss tiešām piešķir literatūrai vairāk, nekā es spēju jebkad iedomāties. Tā ir pirmā no daiļliteratūras grāmatām par tēmu Fermi paradox (4nc13nt 4l13n5), un Lovkrafts (protams, varam debatēt par to, ka tomēr viņa priekštecis Edgars Alans Po) ir pirmais no (kaut cik) populārajiem rakstniekiem, kurš rakstījis par tik tumšām, filosofiskām un cilvēcei vienmēr svarīgām tēmām, kā iepazīšanās ar absolūti svešo, prātam neaptveramo (tādā līmenī, ka prāts parasti apstājas un sāk tīties atpakaļ) un beigu beigās "vai mēs vispār vēlamies noskaidrot, kas ir šie briesmoņi, ar kuru esamību esam iepazinušies? (kura mūs ir satricinājusi līdz jebkādas ticamības zudumam par to, ka realitātes matrica nav sabrukusi)".
anrys, noteikti iečeko kaut kad! Varbūt labāk sākt ar šiem stāstiem -
"Call of Chtulu" (lieki komentēt) vai manu mīļāko
"Shadow over Innsmouth" - par to, kā kaut kāds izmeklētājs darba sakarā apmeklē kādu mazu un senu, taču savulaik (zelta pārstrādes rūpnīcas dēļ) bagāto Masečūsecas zvejnieku ciemu un, saskāries ar tās jocīgo, brīžiem pretīgo vidi un šad tad fiziski "malformed" pilsētiņas iedzīvotājiem ("fish like facial features", "skin with a scaly appearance), palēnām sāk atklāt tās lielāko noslēpumu, kas saistīts ar
the old ones dievību Dagon.
-
3 atstāja kaut koatstāj kaut ko