Varu īsumā pastāstīt, kas par dzīvnieciņu ir
5. paaudzes iznīcinātājs
F-35 Lightning II. Sākšu ar to, ka nerunāšu par strīdiem lidmašīnu entuziastu un citu cilvēku vidū par to, vai šī lidmašīna gadījumā nav viens liels, bezjēdzīgs naudas slaukšanas plāns un vai gadījumā tās radaru maskēšanās (stealth) tehnoloģija nav viegli apejama ar post-WWII zemo frekvencenču radariem, kas krievam ir atliektiem galiem. Pieņemsim, ka viss ir fantastiski, kā arī patiesībā varētu būt, jo F-35 Lightning II daudzos mock air dogfighting testos pierādījusi sevi par neiznīcināmu (jo to nevar atrast nedz radaros, nedz ar aci - vismaz ne tik viegli).
Avots viens un
avots divi. Kaut kad pirms pāris gadiem figurēja ziņas, ka šī lidmašīna ir zaudējusi mock air dogfighting trial'os pret Krievu attīstītākajām ļoķenēm:
MIG-29 un
SU-27 (
abi ir 4. vai 4,5. paaudzes iznīcinātāji) apgreidotajiem variantiem. Taču šeit būtu jāpiebilst, ka F-35 nav paredzēta
klasiskam dogfight (jeb tuvas distances cīņai), jo tās galvenie plusi ir maskēšanās (ienaidnieks tevi savā radarā pamanīs, kad jau būs par vēlu), attīstīts radars, kas dod iespēju pirmajam pamanīt pretinieku, digitālā sistēma, kas visu info nosūta citām, ne tik attīstītām NATO lidmašīnām, lai tās F-35 var izmantot kā tādu tēmēšanas/novadīšanas platformu, kas iezīmē mērķus, ko vecākām lidmašīnām iznīcināt, un, galvenais, F-35 paļaujas uz tālas darbības gaiss-gaiss tipa raķetēm
AIM-120 AMRAAM, kā attīstītākā versija spēj notriekt pretinieka lidmašīnu, atrodoties līdz pat 160 km tālu no mērķa (līdz ar to ir skaidrs, ka šī lidmašīna nav radīta ātriem pagriezieniem un manevriem, kā, piemēram, dažas SU-27 versijas (ar
thrust vectoring tehnoloģiju) un MIG-29.
Kā tiks pielietota F-35? Tā visticamāk tuvākajās dekādēs operāciju laikā atradīsies relatīvā drošībā, iekš friendly airspace, vai lidojot aiz vecākas paaudzes lidmašīnām un izmantojot savus radarus un digitālās komunikācijas iespējas, lai iezīmētu vecāka gada gājuma iznīcinātājiem mērķus un visādi citādi koordinējot uzbrukumus/aizstāvēšanos. Tā neizies viens pret viens ar ienaidnieka MIG-29 vai SU-27, ja vien F-35 neatradīsies maksimāli tālu no minētajām lidmašīnām - tik tālu, lai varētu izšaut savas
fire and forget tālās darbības air-to-air raķetes un fiksi mukt prom. Taču viss nav tik vienkārši, jo modernākie MIG-29 un SU-27 varianti arī ir aprīkoti ar maskēšanās elementiem, līdz ar to, teiksim, lidojot ļoti zemu (20-30 m virs zemes), abas minētās lidmašīnas var pietuvoties radaru instalācijām ļoti tuvu (jo radari ir vērsti augšup). Taču pieņemu, ka pašu F-35 pārsteigt ir ļoti grūti, jo tās radaram (visiem iznīcinātājiem tas atrodas lidmašīnas purngalā - kā
šajā foto) pēc idejas būtu jāpamana ienaidnieka lidmašīna, lai arī cik zemu tā nelidotu (tas tomēr ir vērsts uz priekšu, nevis uz augšu, kā radari, kas atrodas uz zemes).
Vispār jau F-35 nav vienīgā lidmašīna NATO arsenālā, kā mērķis ir uztvert ienaidnieka lidmašīnu atrašanās vietu, iezīmēt to un koordinēt uzbrukumus/aizstāvēšanās situācijas ar citiem kaujas lauka elementiem (ne tikai ļoķenēm). Tam ir paredzēta speciāla lidmašīnu klase -
AWACS. Rezumējot: F-35 ir visuniversālākā kaujas lidmašīna, kas līdz šim radīta. Taču tieši tā iemesla dēļ cilvēki pamatoti baidās, ka sava universāluma dēļ tā īpaši neizcelsies īsti neviena no jomām, kurās tā ir spējīga. T.i., vienmēr atradīsies kāda specializētāka lidmašīna, kas to darbiņu paveiks labāk par F-35. Tāda, lūk, ir galvenā problēma ar šo neizsakāmi dārgo lidobjektu (1 lidmašīna ~ 90 milj. USD).
