February 26th, 2017

• 2/26/17 04:31 am
• Biju šo palaidis pavisam garām. Kāds kungs videoklipā lūdz Putinam, lai atkal atļauj tirgot spirtu saturošos losionus, ko parasti dzer nabadzīgie ļaudis. Ģeniāls materiāls. Un pie reizes atklāju interesantu jaunumu - Krievijā dažās pilsētās pat ir aparāti, kas par pāris rubļiem izsniedz ļaudīm nepieciešamo spirta odekolona devu pudelītes formā.
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 2/26/17 10:52 pm
• Ja Putina uzvārds nebūtu tik skanīgs un visiem cilvēkiem saprotams, nevis kā kaut kāds krievu "ržščpko" tipa uzvārds, tad viņš noteikti nebūtu tur, kur ir un nespētu izpatikt tik daudz cilvēkiem. Zemapziņa labi sagremo šāda veida harmoniskumu. Labs piemērs.
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• bailes no sapņiem
• 2/26/17 11:08 pm
• Man sāk palikt bail par saviem sapņiem. Šodien pēc stundas ilgas diendusas konstatēju, ka sapnī redzētais atkal notika tajā pašā laiktelpā, kur norisa ilgais/detalizētais un atcerētais sapnis, ko sapņoju pirms tam, nakī. Atceros tikai tāpēc, ka gan naktī, gan tagad sapnī man bija sadragāti ceļa kauliņi, ko ārstēja mana vācu valodas skolotāja, Rūdolfa māte, ar kuru sapnī mums bija pārsteidzsoši čomiskas attiecības. Nakts ietvaros sapnī vairākās situācijās bija redzams, ka kāja dzīst ļoti slikti (citas situācijas arī radīja kopumā sapnim ļoti negatīvu noskaņu). Savukārt šīs dienas sapnī celis dzija ļoti labi, un Rūdolfa mamma bija priecīga, nepārmeta man, ka staigāju apkārt. Bet es nevarēju nestaigāt, jo manu māju (dzīvoju vidējā no 3 kotedžām, kas kā siāmas dvīņi naturāli salīmētas katras vidusdaļā), kā man šķita, vienā brīdī aizpūta nenormāli spēcīgs vējš, ko apkārtējie sauca par vilku.
  
  Kāpēc es baidos? Ja jau sapnis var atkārtoties arī vēlāk, tad tas nozīmē, ka tā arī var notikt ar murgu. Ņemot vērā pēdējās nedēļas pieredzes ar diviem ļoti košiem murgiem, mani tas pat nedaudz uztrauc. Ak jā, šķiet, pirmo murgu pierakstīju, bet otro nē; īsumā: Bolderājas dzīvoklis, es pa logu skatos, kā zilajās debesīs virs piecstāvenēm un attālā meža izplešās dūmu un putekļu sēnītes, uzrautas gaisa kodolsprādzienu ietekmē. Pagrābu vecomammu, un mēs ielēcām vannasistabā, kas līdz ar tualeti, bija vienīgās telpas bez logiem. Smieklīgi, ka darbība laikam norisa apmēram '95. gadā - es to secināju pēc tā, ka tikai kaut kad pēc tam tēvs nomainīja vannsistabas rokturi un slēdzeni, tas ir, sapnī nevarēju aizslēgt vannasistabas durvis, tāpēc turēju tās ar roku. Tās bija jātur, jo sprādziena vilnis bija ar ļoti savdabīgu efektu - tas radīja tādu kā imploziju, gaisa spiedienam krasi sarūkot un durvīm tāpēc (?) pašām veroties ar varu vaļā. Nespēju pretoties atoma spēkam, un durivs tika atrautas, un mēs ar vecomammu sadegām dzīvi. Pareizāk sakot, mēs sekundes laikā pārogļojāmies, un tas VISPĀR nebija sāpīgi. Kāda sajūta? Vispirms spējš karstums, nevienā brīdī nav sāpju, tikai tāda visaptveroša, maiga un ķermeniska "error" izjūta. Apziņa vēl kādu mirkli pieturas pie ķermeņa, lai gan var just, kā to kaut kur velk prom kāda nepārvarama, bet saprotama vara.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko