Pēdējo mēnešu laikā cilvēki, ar kuriem man agrāk bija izteiktas komunikācijas problēmas, ir kļuvuši pat pārāk draudzīgi un izteikti protektīvi attiecībā pret mani. Nesaprotu, kas noticis. Jā, varbūt esmu kļuvis mazliet iecietīgāks, apzinoties, ka viņi visi nav vainīgi pie tā, kādi viņi ir vai cik traumēti viņi ir, tāpēc man ir grūti dusmoties uz viņu nespēju normāli spriest, saprast un brīžiem - pat runāt.
Kā izpaužas šis protektīvisms? Teiksim, viens deģenerātu draugs pamanīja cita deģenerātu drauga telfonā, ka es esmu pierakstīts tel.grāmatā kā "Utis" (par ko ierēcu viņa priekšā, izliekoties, ka tas ir ģeniālākais humors, ko esmu dzirdējis). Un tāpēc viņš šim citam deģenerātu draugam gandrīz sadeva pa seju.
Man sāk palikt bail. Varbūt jāsāk institucionalizēt savas deģ-draudzības, apzinoties, ka sektas tipa attiecību bāze tomēr nodrošinās man drošāku eksistenci līdzās viņiem. Proti, tad es varēšu vieglāk manipulēt. Atklāti sakot, es jau kopš bērnības sapņoju, ka man ir šāda beznosacījuma vara pār cilvēkiem galvenokārt tāpēc, ka man patī easy living, kā arī tāpēc, ka es ar smaidu sejā spļauju sejā visiem, kuri verbāli internetos vēršas pret šādām ideoloģijām (tikai tāpēc, ka tas viņus sakaitina vēl vairāk).