Es zinu, ka man var piepisties par avotu, bet runa nav par to. Drīzāk gan par faktu, ka, ja pieņemam, ka virsraksts atbilst vienīgajai patiesībai, tad ir diezgan komiski kārtējo reizi pārliecināties, ka ideja par to, ka dzīvojam ļoti demorkātiskos režīmos, ir pasakas, kurām mums vienkārši labpatīkas ticēt. Pat ne labpatīkas, drīzāk tām mums spiež ticēt, lai mēs daudz nekunkstētu. Nav brīnums, ka ticam un kunkstam tik pie sevis. Pat neskatoties uz to, ka mūsdienās ir tik daudz veidu, kā cilvēku domām sanākt kopā, mēs tomēr izvēlamies noticēt brīnumam, kā tajās filmās. Tā tomēr ir vieglāk, tas ir būtiski.