pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - December 16th, 2016
December 16th, 2016
12/16/16 12:48 pm
Mans sīriešu virtuālais draugs, kurš par laimi dzīvo kaut kādā Sīrijas pilsētā pie Vidusjūras, jau ilgu ilgu laiku bauda 5-6h elektrības padevi dienā. Tad arī var uzgeimot. Kopumā cilvēki jau ir samierinājušies ar to, kas tur notiek - tā viņš saka.
Es viņas ego šad tad gribētu iedzīt zemē un samīdīt. Nē, vēl labāk - veikt tādu kā crushing fetish izspēli attiecībā pret to. Kas zina, varbūt man viņa tik ļoti tāpēc patīk, tāpēc, ka savā ziņā ir egoistiska kuce.
Un es viņas priekšā jūtos kā tāds mazohists (lai gan tādu man labpatīkas spēlēt tikai pēc verbālas/konkludento darbību vienošanās). Šodien noskaidroju, ka tāpat, kā daltoniķu gadījumā - vārds mazohists ir darināts no uzvārda. Bija tāds rakstnieks Leopold Ritter von Sacher-Masoch.
EDIT: varu derēt, ka viņa ir līdzīgās domās par mani tikai kaut kādu sūda pagātnes notikumu dēļ, kas absolūti tagadnē vairs neskaitās. Man dzīvē visvairāk besī, ka pagātnes rēgi traucē tagadni (parasti citiem, ne man). Man vispār nekas netraucē, bļe.