September 19th, 2016

• mazliet smejos par sevi
• 9/19/16 07:05 am
• Besī ārā, bļaģ. Kad esmu brīvs, meitenes no manis turas pa gabalu, bet tik līdz man ir kaut mazākās attiecības, uzreiz apkārt uzpeld dažādas iespējas. Laikam būs jāfeiko attiecības, lai atrastu sev simpaķično un viedo sieviešu dzimuma draugu, ar kuru var ieturēt tādas beznosacījuma attiecības, kādas man patīk vislabāk - apgaismotas, mazliet sātanistiskas, bez obligācijām, taču ļoti tuvas un uz izpratni balstītas. Zinu, tas izklausās pretrunīgi, taču pēdējo pus dekādi esmu baudījis tikai šāda veida attiecības (jo citas gluži vienkārši nav paredzētas priekš manis).
  
  Atliek man biežāk iziet cilvēkos, un tas notiktu pats par sevi, bet es to nedaru, jo tas nešķiet pietiekoši svarīgi. Bet pat tad - man ir aizdoma - es lielākoties aplauztos. Negribas, tā teikt, tērēt laiku, iepazīties, atklāties, pastāstīt par sevi kādam, ar kuru pēc tam pārtraukšu runāt, jo apniks.
  
  Varbūt jūs pazīstat kādu inteliģentu un simpātisku meiteni, kura ir vīlusies sabiedrībā, vīriešos, sievietēs, attiecībās, cilvēkos vispār un ilgstoši? Man ļoti svarīgi meitenē ir viņas posture/pose - tas, cik ļoti viņa sevi nodala no pārējās pasaules. Nē, tā nav sniegpārsliņas būšana, bet gan reāla nepieciešamība sevi nodalīt, jo pretēji, kā lai to pasaka, nav iesakāms. Sasodīts, tādas meitenes tāpat lielākoties neapmeklē visādus iepazīšanās pasākumus.
  
  Sasodīts, es zinu, ka tu kaut kur esi. Es zinu, ka tu noteikti nelasi manu cibu, jo tas ir tikai normāli, ka no pirmā acs uzmetiena es tev šķietu pretīgs. Bet patiesībā es esmu tavs dvēseles brālis, incestuālais.
  
  Kā lai tevi vispār satiek? Tu tāpat man neatrakstītu pirmā. Man nav bail aizrakstīt pirmajam, uzsākt sarunu un tamlīdzīgi, taču vispirms es vēlētos noskaidrot, ar ko man jāuzsāk saruna. Nemaz nezinu, vai esi.
• 21 atstāja kaut koatstāj kaut ko