pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - September 2nd, 2016
September 2nd, 2016
- Valsts ir, bet kultūras nav.
- 9/2/16 07:25 pm
- Es īsti nesaprotu, kā pie varas esošie cilvēki neapzinās, ka ilgermiņā kultūras attīstība viņiem ir izdevīga un ka tās materiāla atbalstīšana ilgermiņā atmaksāsies. Jo tieši kultūras esamība un attīstība nosaka cilvēku vēlmi asociēties ar noteiktu ļaužu grupu, spēt izprast un izvērst sevi kolektīvi starp šiem ļaudīm, radot kopējas identitātes garu un tādējādi arī svarīgu tā saukto balsta elementu, kas kalpo tam, lai šī cilvēku grupa - latvieši - un ideja par mums tā vienkārši neizplēnētu vēstures miglainajās anālēs. Saprotiet - ja tādā mazā, šķietami izmirstošā valstī, kā Latvija, īpaši jau tajā pelēkajā, depresīvajā un regeresīvajā Latvijas tēlā, kāda tā ir iedomātajam vidējam (un ne tikai) latvietim - pastāvētu šis kultūras gars, šis ideoloģiskais, visus cilvēkus šķietami vienojošais elements vai, reālistiskāk, elementu kopums un/vai grupas, kas, spriežot kaut vai pēc cilvēka dabas un vēstures, kalpo kā tāds atbalsts cilvēkam dzīves sliktajos brīžos (karā, postāžā, ekonomiskā un politkulturālā pagrimumā).
Savukārt mums, modernajiem latviešiem, vadoties pēc iepriekš minētās izpratnes, nav nekādu izredžu uz šādu atbalstu.
Kāpēc cilvēkiem vajadzēja brīvu Latviju? Vai tiešām vienīgais iemesls ir "jaunas dominējošās politekonomiskas elites izveide, kas visticamāk balstās uz cilvēkiem, kuriem bija vara PSRS laikā ", lai fārmotu 2. Latvijas iedzīvotāju kabatas, nedodot pretī pat viņiem iespēju nodibināt savu identitāti kulturāli - tā teikt, atņemot viņiem iespēju remdēt savas postmodernās sāpes izkoptas kulturālās identitātes izpausmju miglā. Zinu, ka tā domāt ir muļķīgi, taču es neticu, ka kāds patriots deviņdesmito sākumā būtu iztēlojies Latviju esam šādu pēc 15 gadiem.
Tā teikt, īss ieskats t.s. kulturālajā Latvijā no mana skatu punkta. Kredibilitāte? Vairāk kā desmit gadus esmu pavadījis Latvijas kultūras veidotāju pagrīdē, radot kultūru, kas, pieņemu, pēc manis tagad izdomāta LR kultūras menedžmenta vadlīnijām un definīcijām ietilpst tik milzīgajā LR "Kultūras melnajā caurumā". Viens piemērs iz melnā cauruma ir, piemēram, visas tās grupas un mākslinieki, kurus bez viņu piekrišanas likumiski automātiski pārstāv AKKA/LAA. Autortiesību likumā minēts, ka AKKA/LAA pārstāv arī tos LR māksliniekus, kuri nav ar viņiem noslēguši līgumu. Smieklīgākais, ko esmu dzirdējis - ka AKKA/LAA to naudu, kas pienākas māksliniekiem, kuri nav ar viņiem noslēguši līgumu par to, ka viņi tiek pārstāvēti, gada beigās izdala noteiktai mūziķu elitei/topam un gan jau, ka procents arī ieripo paša Rača kabatā. Vispār fakts, ka viņš tik ilgu laiku ir nosēdējis slaucēja tornī, šķiet, daudz saka par to, kāda ir politiskā vide Latvijā - cik ļoti anti-dinamiska ir tās daba.
Atļaušos - normālā valstī, kur cilvēkiem un interešu grupām tiek dots vārds, Rača galva jau sen būtu ripojusi.
Tas arī viss. Keep it real, keep your saimnieks happy, my Latvian brother!
-
6 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba