TL;DR: Par konveijerpasaules psihopātiem, statusiem un to nodibināšanu un izvarošanu, izmantojot varu (zemāk atrodams links uz postā minēto video, kas kalpoja kā šī posta iedvesmas avots, līdzās simtiem citu pārsvarā ASV filmētu police brutality video)
Tam nebūtu jābūt noslēpumam, ka viņi ir sastopami visur. Un tas jau sen vairs nav noslēpums, ka noteikta tipa psihopāti, parasti tie wannabe alpha male varaskārie un arī ar varas trūkumu/zudumu saistīto traumu (ar varu un tās trūkumu saistītās traumas bieži ir iegūtas tieši bērnībā, vai nu ģimenes lokā (bezpalīdzība, redzot, kā notiek kāda cita cilvēka traumatizēšana vai otrādi - esot bezpalīdzīgam, nespējot izbēgt no ikdienišķajiem pazemojumiem no vecāku vai citu asinsradinieku puses) kopā ar vienaudžiem veidojot un cenšoties iekļauties savā mazajā, taču psiholoģiski ļoti funkcionālā hierarhijā) šaustīti cilvēki nav retums starp tiem varas iestāžu darbiniekiem, kuriem, ņemot vērā viņu īpašo statusu, kā galvenā izpausme ir tiesības vērties pret pārējo tiesībām, veselā saprātaprāt, būtu jābūt emocionāli īpaši noturīgiem un ļoti abstrahētiespējīgiem. Vismaz tāds mūsu apziņā varētu būt šis seksapīlais varonis Robots-Policists vai kāds cits superspēcīgs, taču super jauks (jā, pret visiem aizdomās turāmajiem) taisnīguma līgas pārstāvis. Pavisam noteikti tāds, kurš naktīs neraujas augšā sēdus gultā no pagātnes murgiem, kas viņu šausta katru nakti, kad ir zems atmosfēras spiediens.
Patiesībā mēs īpaši vairs nebrīnamies un nerunājam par to, vai maz ir tāda iespēja, ka "policista īpašās autoritātes pār parastajiem mirstīgajiem nodibināšanas likuma" panti, kas atrunā fiziska spēka pielietošanu pret aizdomās turāmajiem, nosakot, ko un kad drīkst, ko nē un kādu situāciju risinājumi ir pakļaujami uz noteiktajiem principiem balstītai interpretācijai... jā, mēs jau sen nepieļaujam iespēju, ka policists modernajā pasaulē varētu būt augsti trennēts un skolots profesionālis, kura rokās "policista īpašās autoritātes pār parastajiem mirstīgajiem nodibināšanas likums" ar vieglu roku dāvātu mieru godīgajiem un ticīgajiem ļaudīm, taču ar pātagu otrā un aizsietām acīm - pērienu meļiem un karceri neticīgajiem. Jo līdzās mums, masveidā dzemdētiem, uz konveijera skolotiem un visādi citādi līmētiem, grieztiem, plēstiem un masveidā ražotiem cilvēkiem - līdzās mums policists arī ir tāds pats. Taču abstrahējoties no idejas par "plecu pie pleca" un salīdzinot likuma sargu pa tiešo ar vidējo konveijercilvēka galaproduktu, policists ir īpašs. Policists ir augstāka konveijera cilvēka attīstības stadija, jo viņš ir vienīgais, kurš ir tiesīgs nodibināt alfa-tēviņa/mātītes varu parasto un arī citu neparastāku konveijercilvēku vidū.
sevišķi policijā, kas tomēr ir ļoti sasistīta ar cilvēka primitīvo, bet spēcīgo vēlmi nodibināt vienpusēji izdevīgas dominantas attiecības ar kādu citu savas sugas pārstāvi vai viņu grupu, tādējādi visi spēka paņēmieni ir atļauti, un šī ir cīņa starp dzīvību un nāvi - nereti turoties ilgi pie smalkā naža asmens; saskaroties ar jauniepazīto naža slīdošo dabu attiecībā pret pirkstu locītavām, tie instinktīvi saraujas, beigu beigās paužot šaubas par savu jauniegūto funkciju; beigās pirkstgalu falangu locītavu līmenī pirksti ir iecirtušās asmenī it kā vēlēdamies apkļauties ap to, tikai lai šis brīdis pārstātu būt, lai šis brīdis ātrāk beigtos. Tikmēr kolekīvās vienaldzības iespēju un ar dažādām īpašām tiesību apveltīta, nē, pat apdāvināta... lēni, pulsējoši un čukstus, bet ar vērienu topošā slepkavas, šī vakara izrādes galvenā tēla, iznīcināšanas instinks triumfētu pāri šai nu jau, nu, tik iņ/jaņīgajajai idejai par dzīvi. Beigu beigās tā tāpat aizplen nemanot. Vienīgais, kas to dara skaļu, esam mēs, dzīvie. Nāvei nepiemīt lieka informācija vai īpaša romantika, taču tas neliek mums iztēloties pretējo. Miers, vismaz pašā sākumā pirms iesēžas rigor mortis, cilvēku locekļos un sejas pantos (ja vien tā nav bijusi agonijas pilna nāve) miers vienmēr ir šķitis... tik šķietams. Dzīvojot it kā tādās tālās ekspektācijās par nepienākušu mirkli, kad atkal reiz tiks atvērtas acis.
Aptuveni tāds bija mans domu gājiens, pēc tam, kad pabeidzu skatīties šo patiesībā pat priekš maniem zemajiem standartiem diezgan šaušalīgo video, kur - pastāstīšu cilvēkiem ar vājiem nerviem - policists tiešām spēcīgi uzšauj ar dūri pa bezpalīdzīgās roku dzelžos saslēgtas māmiņas seju mirklīgi pēc tam, kad viņa, kā viņš uzstāj, uzspļāva viņam (video zemās kvalitātes dēļ to īsti nevar saskatīt, taču seja ir netipiski pilnībā pavērsta pret viņu (varbūt šokā par paredzamo sitienu? Cilvēkiem ir dažādas reakcijas, arī tādas, kas var nodarīt lielāku kaitējumu, nekā labumu). Bet es jūtu, kā manā prātā iezogas mans biedrs Kognitīvais Aizspriedums, kurš saka *tādā zemā galotņu stiepjošā stounera balsī* - eu, vecīt, varbūt tā beibe tomēr neiespļāva mentam, jo, nu, paskaties, cik viņi visi video sākumā ir draudzīgi, māte sadarbojas ar policistiem, nesajūk prātā, kad viņu apcietina par tresspassing pārkāpumu (acīredzmot viņa nedrīkstēja satikt savu mazo meitenīti, kura, starp citu gandrīz visu vardarbības procesu noskatās, esot blakus un raudot panikā
Turpināšu ar galvenā dialogu izrakstu no video brutālākās daļas (video noskatieties pēc tam, links zemāk).
Sieviete, saslēgta rokudzelžos, uzspļauj policistam, viņš respondē ar sitienu pa seju; sieviete tiek "noguldīta uz vēdera"]
Policists -"Bitch!"
Policists turpina (tādā creepy izvarotāja/wannabe-alfa-pakļāvēja tonī) -"You little bitch... Fucking spit on me? Cunt.", Fucking pisses me off, bitch!", "You're an idiot."
Policists nu jau uzsēdies virsū uz vēdera nogāztajai, roku dzelžos saslēgtajai māmiņai, kuru tur pirmks mirkļa noguldīja viņa sitiens ar dūri pa seju, kas sekoja pēc tam, kad māmiņa uzspļāva viņam. [Video izskatās, ka vienā brīdī sieviete tiek tā piespiesta pie zemes, ka viņa smok nost]
Māmiņa-"Please!""Please stop, Please stop, please stop. Gabrielle! I can't breathe. Please
Policists-"Shut your hole"
Māmiņa:"Please stop"
Policists:"If you go spit on somebody you deserve your ass to get kicked is what you deserve.
Māmiņa:"Please...","[Inaudible]"
Policists:"Shut up!"
Māmiņa:"I won't do it anymore. Stop"
***
Māmiņa:"I can't breathe..."
Scēnas, atļaušos, aizraujošākā daļa beidzas ar to, ka viņa tiek vardarbīgi uzrauta kājās un tiek iesēdināta mašīnā. Interesantā kārtā otrs policists pat neiedomājās, ka varbūt būtu labāk sievietes meitu pavest bišķiņ nostāk, kamēr pirmais policists fiziski apstrādā viņas māmiņu. Taisnīguma labad jāpiebilst, ka sieviete uzvedās kā totāla kuce, iespļaudama sejā mierīgajam un pretīmnākošajam mentam, bet tas vien atklāja to, kāds varaskārs un bērnībā traumēts un trausls cilvēks slēpjas šajā mierīgajā čaulā. Tapēc cilvēkiem, kuri joprojām nespēj uztvert zemtekstus un tamlīdzīgus intelektuālus smalkumus (*zālē kāds sāk kāsēt*) - tikai un vienīgi jums, dārgie cibiņi - atklāšu šo noslēpumu, proti, to, ka šāds vai viņam ļoti līdzīgs cilvēks vai pat vairāki pavisam noteikti ir tavā paziņu lokā un pastāv arī diezgan liela iespēja, ka tāds cilvēks ir arī tavā draugu lokā. Protams, tik pat labi arī pastāv iespēja, ka viņš ir tavs labākais draugs. Mierīgi. Jo ir arī tādi psihopāti, kuri spēj būt pat pārcilvēciski savaldīgi līdz noteiktam triggeru overload'am. Tas ir līdzīgi, kā ar ļaunumu. Ļaunums arī nav pamanāms, nu, ja vien subjekts nav kaut kāds Čikatollo savos populārākajos gados . Ļaunums tā gluži vienkārši it kā iemiesojas personā, vismaz mums cilvēkiem to tā labpatīkas iztēloties - ka tas ir spējīgs nākt un iet, kā tāds caurvējš ietekmētā cilvēka smadzenēs. Taču patiesībā tā vienkārši ir atšķirīga izpratne par ļaunumu - kulturāli, sociāli un daudz šaurākā cilvēku spektrā tas, ko mēs dēvējam par ļaunumu, var būt bezmazvai funkcionālas sabiedrības norma. Kā jau teicu - mums vienkārši ir atšķirīga izpratne, līdz ar to, ja mēs tiešām vēlamies būt toleranti attiecībā pret visiem, kuri ir citādāki, mēs nedrīkstētu nosodīt video redzamā
Atvainotos par to, ka izmantoju pretīgus deminutīvus. Taču tā, kā tā vienkārši sanāca, es atturēšos.