June 16th, 2016

• 6/16/16 11:26 am
• Man šonakt bija tik jocīgs murgs. Es centos iegādāties kaut kādus opiātus tajā Vecrīgas bulciņu kioskā, kas atrodas pie gājēju pārējas (kas, savukārt, atrodas pretī Bastejkalnam - zinu, ka ziniet, par ko runāju). Pārdevēja bija simpātiska jauniete ar brillēm. Viņa uzstāja, ka man jāpamēģina tieši heroīns, jo esot jauns pievedums. Okej - nodomāju - un teicu, ka vēlos 1/4 gramu pa 30 eiro. Viņa piekrita, un es sniedzu viņai savu ex-draudzenes kredītkarti. Ak jā, sapnī mēs joprojām bijām kopā (un es vēl biju atkarības epicentrā). Tad notika pats smieklīgākais - es zinu, ka es pat tagad atceros tās sūda kartes pinkodu, bet sapnī es to zināju, taču tomēr nezināju, jo es visu laiku - kādas 20 reizes - sajaucu vismaz vienu ciparu (dīvainā kārtā tas nenobloķēja karti). Tas ilga līdz brīdim, kad pie kioska jau bija milzīga rinda (taču visi pacietīgi gaidīja savu kārtu, un neviens nebija pikts), un es pamodos no dusmām uz savu nespēju uzspiest tos sūda ciparus (interesanti, ka pinkods sastāvēja no 8 cipariem: pirmie 4 bija tie, ko atceros, bet pārējie 4 bija sajaukti pirmie četri).
  
  Don't you fucking tease me bro (faking zemapziņa)!
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko