Lab-kaut-kāds-laiks (grūti izzīst, tāpēc pateikšu priekšā: ar iepriekšējo vārdu biju domājis, piemēram, good day, taču izvarotu, piekautu un atstātu mežā nakts vidū, neaizmirstot piesiet pie koka), laipni gaidītais lasītāj!
Būšu netaktsks un sākšu uzrez ar atvanošanos par pirmā teikuma saturu - visi, kuri kādreiz ir ieguvuši to achievment (kā videospēlē, mūsdienu, kas ir nelāgas dzīves simulators, kā ietvaros tu ikdenā vadi savu '91. gada Mazdu uzmanīgi, fakts, ka tev ir šaušalīga redze jeb drīzāk fakts, ka savā aklumā tu esi neveiksmineks, jo tomēr bišķin redzi, tevi grauž jau kopš noliki tiesības [to, ka tevi atteica pat valsts armijas harizmatiskie rekrutētāji, tu ar hipnoterapijas palīdzību veiksmīgi aizmirsi)
PIEBILDE ar permanences nokrāsu: vienmēr un visur es jūtu nepieciešamību, nu, (bļa) runājot TIEŠI par maniem postiem, ļoti atvainoties par to, ka VISUR un VIENMĒR bāžu iekšā tos sūda iestarpinājumus, un kas ir viskaitinošākais un artistiski mazvērtīgākais (tā teikt, to pienācīgi izbauda tikai korpulenti cilvēki ar zemu pašapziņu) iekavu formā - tas ir tikai tāpēc, ka neesmu iemācījies noformulēt zolīdu teikumu(-s), un tieši tāpēc (faktiski tikai tāpēc) nekad netapšu par labu rakstnieku. Labi, par rakstnieku var tapt jebkurš tirliņš, taču, ja es veidoju mākslu vienatē (vai divatā, bet tas šīs mākslas kotekstā ir max cilvēku skaits, kas drīkst piedalīties), tad tai jābūt perfektai, un šis vārds kontekstuāli jāsaprot kā "Ulvis ir ļoti paškritisks, cibas ierakstus neskaitot, un viņa paškritkai patiesi nav robežu, jo primāri viss izdomātais manā pasaulē a priori ir sūds, bet tikai pēc tam tas iegūst "atblstošu vērtējumu" īstajā spektrā. Taču šī nav mana vaina, jo tā bija LR izglītības sistēma, kas mani (un tevi, ja vien jau šucē nebiji sācis/-usi studēt; ceru, ka man nav jāskaidro, ko nozīmē "studēt", nu (bļa), runājot par atšķirību no "skoloties") ļoti pievīla.
AI, EJ NAHUJ ULVI. TU PAT NEVARI UZRAKSTĪT VIENU SŪDA POSTU, KĀ TĒMA IR VAIRĀK NEKĀ STILĪGA, NESĀKOT RAKSĪT PAR ĪPAŠO SEVI UN VISU NEANALIZĒJOT CAUR SEVI CITU CILVĒKU PRIEKŠĀ. Jā, es tīksminos par to, ka esmu publiski spējīgs izvilkt savu flacid penis, kratīt to apļveida kustībā (anti-clockwise, jo pretēji ir grūtāk).
Ok, piedodiet visiem, kuri jūtas piepisti (pievilti). Es apsolu, ka kaut kad tiešām saņemšos un pielikšu šai tēmai treknu (t.i., gaidāms ekstensīvs posts) komatu, kas gan būs domāts kā punkts, taču tā pielietojums teikuma galā paudīs manu dumpiniecisko nostāju pret sabiedrības vērtībām. Ejiet nahuj.