July 2nd, 2015

• 7/2/15 12:42 pm
• Par to, kā radās nēģeri (bibliski). Mazliet gandrīz apdirsos. 
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• my work here is done, said jesus and left the building looking quite cool
• 7/2/15 06:28 pm
• Kopš rītdienas vairs nestrādāšu Okupācijas Muzejā. I was deemed by my sub-boss to not be the kind of person suited for this kind of job (foto negatīvu skenēšana, kategorizēšana, katalogu veidošana), bet es jau zināju, ka tā būs, jo es te pilnīgi pankojos, "filozofēju", teicu, ka šo darbu nākotnē darīs primitīvi roboti (smieklīgi, ka teicu to jau kaut kad 1. mēnesī), un tas, kāpēc vispār turpināju te strādāt bija fakts, ka ļoti vēlējos "pieredzi uz papīra", plus, iespēju iekotēties un tālāk strādāt tieši ar videoliecībām - transkribēt un tulkot tās angliski (te ir kaut kāda vienošanās ar Stenfordas u-v). Un galvenajai tulcei - ļoti jauka, diezgan veca kundze, kura iepriekš, šķiet, vadīja šo muzeju - patika mani tulkojumi, tā kā turpināšu te strādāt (bet tad, kad te tiks bišķi sakārtotas lietas; par nekārtībām klusēšu - to it kā nav, taču patiesībā ir, zināmā mērā ļoti lielas nekārtības taisa k-ce Z.Gaile, kuras dēļ 25000 EUR katru mēnesi aiziet pa tukšo, jo jāuztur divas telpas), taču uz, ē, aizmirsu, kā sauc to līgumu, kas ir temporārs un par gabaldarbiem. Jo te transkribējamais/tulkojamais materiāls ir tūkstošiem stundu apjomā, tā kā kaut kāds gandarījums man ir.
  
  Vienīgais stulbi, ka nevarēju pastrādāt vēl mēnesi, tad būtu skaitījies, ka strādāju 1 mēnesi normālu darbu, jo līdz šim tas viss bija "pārbaudes laika" ietvaros (mani jau pārbaudīja patiesībā februārī, martā, aprīlī, kad strādāju te probācijas dienesta ietvaros; vismaz tā uzskatu). Un tad mana darba pieredze būtu 1 mēnesis, nevis "pārbaudes laiks". Bet, jā, šis darbs, ko darīju līdz šim, tiešām ir absolūti nepiemērots man. Es nezinu, cik garlaicīgam jābūt, lai mīlētu un darītu šādu darbu ilgi jo ilgi. Tam faktiski nebija nekāda sakara ar vēsturi, vienīgi tik, cik cilvēki, kurus "aprakstīju" un "skenēju", bija iz vēstures annālēm. Goda vārds, es daudz labāk taisītu maksimai reklāmas vai ko tādu. Bet, nu, kā saka - darbs ir darbs. Un tas mani izdarīja, hehe!
• 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 7/2/15 06:37 pm
• Mana tiešā priekšniece teica, ka neesmu paredzēts šādam darbam. Ka esmu cilvēku cilvēks, nevis datu ievadītājs. Tā jau laikam sanāk. Viņai nav ne vainas. Ceru, ka šis muzejs prevalēs. Te visi bija diezgan normāli, atskaitot 2 meitenes - 1 blondīne ar tik skaisti zilām acīm, kura prot itāliešu valodu, un otra ir britu meitene, par kuru rakstīšu nākošajā postā. Ļoti žēl, ka nesanāca iepazīties ar blondo meiteni. Lai gan... pēdējās nedēļās man šķita, ka viņa vairs manī nav ieinteresēta. Es tādas lietas totāli jūtu. Savukārt britu meitene smaidīja katru reizi. Klasiski skaistāka ir blondā meitene, taču vienmēr ir patikušas meitenes, kuras neskaitās klasiski skaistas (nē, nu, labi, mazliet diršu, tā blondā meitene smaidīja tik ļoti izkausējoši).
  
  Un es vispār neatceros cilvēku vārdus. Vispār. Nemaz.
  
  Laikam cenšos sevi piemānīt. Jo es zinu, kā sauc to britu meiteni. Bet neteikšu (negribas, lai kāds pimpis saļečī viņai kārtējās stigmas par mani - jēziņ, kā es nicinu tos visus gļēvos aiz-muguras-par-mani-runātājus). Lai vai kā, zinu, ka tāpat tas notiktu, ja tam būtu jānotiek, jo Rīga ir maza. Un te ir maz britu meiteņu.
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko