June 23rd, 2015

• 6/23/15 04:23 pm
• Joptv., iztīrījām beidzot istabu. Putekļu pilnu istabu bez putekļu sūcēja. Ar rokām, kā vecajos laikos. Grīdas beršana, un tā tālāk. Es teiktu, ka mīlu šādu darbu, ja vien nebūtu tā, ka mīlētu citas lietas vairāk. Tīrīt savu istabu when it's the last straw tā teikt tomēr ir burvīgi, jo pēc tam tu ieej nevis putekļu pilnā, semoškām piesvaidītā istabā (vot pamēģiniet tās grauzt, netīšām neizmētājot pa māju), bet gan spīdīgi-laistošā vietā. Skaistā vietā. Kur ir patīkami uzturēties. Un kur nesmird pēc kaķa sūdiem, jo kaste arī ir izmazgāta. Bļaģ, nafig tas resnais kaķis ir tik smirdīgs.
  
  Iedomājieties, Simončiks negrib ar mani izmest līkumu, aizejot pakaļ X. Viņš uzstāj, ka ies viens, jo tepat. Manā paranojā (jo nekad neesmu uzticējis viņam cash) tas viss izskatās nesmuki. Nesaprotu, kāpēc biedri nevar tikties. Čista nesaprotu. Nu, atskaitot smalki savērptu plānu par uzmetienu as in "yo, mani uzmeta, sorry". Nekad neko nevar zināt. Cilvēki mainās. Attieksmes mainās.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko