pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - February 23rd, 2015
February 23rd, 2015
- pirmā pēdējā darba diena
- 2/23/15 11:25 am
- Mazajā kabinetā visi bļaustās cits uz citu. Kaut kāds man svešs pirmdienas commotion. Sēžu pie sava galda un atļaujos izbaudīt savu pēdējo (vai pirmspēdējo - negribu zināt) darba dienu, lai gan šonakt neizdevās iemigt. Transkribēju 1. sievietes atmiņas - līdz šim bija tikai vīrieši. Un fonā klusi Satī Gnosjēnas - tā, lai es mazāk dzirdētu fonu, bet pietiekoši skaļi dzirdētu bezkaislīgo Skaidrītes balsi.
Katrā ziņā ceru Muzejā uzturēties ilgāk kaut vai brīvprātīgi (nožēlojami, bet CV dēļ), bet vairāk par brīvo prātu ceru, ka ar mani turpinās sadarboties kā ar jaunu darbinieku, nevis kā cilvēku, kurš izcieš sodu.
-
8 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba