January 23rd, 2015

• Par jautājumiem jums un manām pieredzēm ar iepazīšanos seksam sluģikos
• 1/23/15 02:53 am
• Vispār jau kaut kādā mērā es to pēdējo poll'u, kā atbildes varu redzēt tikai es, izveidoju mazliet savtīgu mērķu vārdā. Tos varētu saukt par "nenoteikta attāluma nākotnes potenciālajiem plāniem". Bet, pirms attsaisnojos (šim žurnālam IR sirdsapziņa - tas patiesībā varētu būt tā jaunais "slogans" jeb tas katram cibas jūzerim unikālais teksts, ko var lasīt, ieejot konkrētā jūzera cibas lapā).
  
  Jā, seksualitātes jomā, gluži kā citās cilvēkskaidrojošās psiholoģijas un personībizpausmju ziņās, mani interesē tas, kas interesē citiem. Statistika. Taču, jāatzīst, es to neesmu īpaši pētījis, ņemot vērā, ka man ir pieejamie resursi (internets? [sarkastiski]), bet tas laikam man ir tipiski. Taču mani vēl vairāk interesē tas, kas interesē sievietēm (laikam fakts, ka, mācoties videnē, es joprojām baidījos no jebkāda dziļāka kontakta ar meitenēm - es meklēju, jā, un man pat bija draudzene, kura patisībā bija ļoti, ļoti jauka būtne, un tā ir viena no lietām, par ko joprojām ienīstu sevi - ka reāli darīju viņai pāri mentāli, liekas, līmeņos, kas jau ir augstāki par "pagaidām-vēl-neizraisīs-traumas"; vispār tāda sajūta, ka ar To Cilvēku, kāds es biju pirms gadiem astoņiem, septiņiem. as I'm kinda into that kinky stuff that most people are afraid to include in their sex lives. Jo kas zina, varbūt kopīgas vēlmes var novest pie šo vēlmju īstenošanas (protams, ne jau ar Aleksandru Pelēko, gh). Ak, es, nelietis!
  
  Katrā ziņā, nevajag baidīties pastāstīt kaut vai poll'a formā, šeit, par šīm īpašajām vēlmem. Jo, nezinu, kas var būt kaifīgāks par kopīgu vannu un tad kārtīgu, dziļu kunilingu/anilingu? Daudz kas. Taču konkrēta cilvēka gadījumā - tās var būt debesis, kas ir rokas stiepiena attālumā.
  
  Kāds varbūt sauks mani par pervertu. Kāds varbūt teiks, ka esmu stulbs lohs, ka izmantoju cibu kā platformu, kur iegūt "domubiedrus", kaut vai tāpēc, ka tā personība, kādu manas cibas lasītāji uzzīmē savā apziņā, lasot tikai rakstīto, ir krietni atšķirīga no tās personības, ko dēvē par "īstās dzīves" mani. Protams, ir līdzības, pat lielas, bet dzīvē es esmu, kā lai to pasaka, tomēr daudz rezervētāks, smalkjūtīgāks, taktiskāks... man "palika" kauns uzskaitīt šādi īpašības. Bļa, es tomēr te joprojām lielā mērā nāku brīvības dēļ - to rock out with my cock out in a place that has it's retro-net charms and a somewhat lower level of anonymity.
  
  Turpinot par seksualiāti un tās (ne)ceļiem. Atklāti sakot, es esmu mēģinājis šādas tādas intereses īstenot, mēģinot atrast interesentus, izmantojot, tā teikt, atbilstošas platformas - sluģikus utt. Bet tas viss kopā ir bijusi viena liela izgāšanās, jo visa komunikācija caur sluģikiem lielākoties ir bijusi ļoti nožēlojama, jo, šķiet, tās vietnes apmeklē vai nu cilvēki, kuri tiešām nav pabeiguši pamat/vidusskolu (really fucking low grammar skills), kā arī man-tik-nokaitinājušās (es, goda vārds, centos, un, ja cenšos, sasodīts, parasti rakstu diezgan normālas vēstules; come to think of it, varbūt lielākā daļa ignorēja tās tāpēc - jo tādas vēstules saņemt mūsdienās netā principā nav "normāli") un kundzes ap 40, kuru vienīgā interese (un parasti tik nenormāli svarīgais nosacījums - vīrietis viņas vecumā vai vīrietis ar auto [cik faking nožēlojami par to auto]) ir atrast bezmazvai vīru vai kaut ko tamlīdzīgu (aizstājēju; vismaz seksuāli).
  
  Es ļoti labi spēju vizualizēt, kas tie ir par cilvēkiem - šīs sievietes, šīs dzīves triviāluma nogurušās sievietes... Man nav nekas pret cilvēkiem, kuri visu mūžu ir, khm, vergojuši sistēmā, darot tur kaut kādu vienu darbiņu, esot, teiksim, skrūvītei daudz lielākā organismā un, teiksim, repetetīvi 20 gadus pēc kārtas papīrs X tiek pavairots, apzīmogots, pārbaudīts un nosūtīts citam zobratiņam, kurš spēlē mazliet augstākā līgā un apstrādā mazāk papīrus X un kurš, savulaik, nodod šos papīrus zobratiņu vadītājam, kurš beigu beigās saņem papīra X rafinētāko formu un dodas saikties ar citiem šādiem, viņa hierarhijas zobratiņiem, lai apspriestu papīriņos rakstīto. Bez šiem cilvēkiem, kuri ziedo pārāk daudz, pretī nesaņemot ne tuvu tam, cik daudz viņi ziedo, regulāri darīrami ko tik notrulinošu, nespētu eksistēt šī savdabīgā, viltīgā Sistēma, kas pagaidām Eiropai ir nesusi mieru nu jau 70 gadus; protams, daļa bija PSRS, taču miers ir miers, ticiet man draugi, jūs daudz labāk dzīvotu PSRS un skūpstītu tās zemi, nekā pieredzētu karu, kāds tas varēja būt laikā līdz faktiski mūsdienām - iegaumējiet šos vārdus.
  Jā, šķiet, uz manis minētajām kundzēm šāda tipa darbs ir atstājis neatgriezeniskas sekas - nespēju iziet iz sava konformisma, pamēģināt to, kas nav iekļauts viņu banālajos un paredzamajos aprakstos par to, ko viņas meklē. Ekspektācijas. Vilšanās.
  
  Jā, tikai kādas 2 reizes esmu sarunājis "randiņu", izmantojot sludinājumus, taču 1. reizi pārdomāju, jo meitene izskatījās tiešām ne īpaši labi (man, goda vārds, nav augstas prasības, jo nevērtēju cilvēku pēc izskata, kā arī mani izskata kritēriji ir savdabīgi - man nebūt ne nefascinē klasiski skaistas sievietes; šajā gadījumā laikam vēlējos apmierināt savu gan jau zemapziņā mītošo edipa kompleksu), kā arī izklausījās esam dumja. Un 2. beibe bija tiesām tāda čiksas tipa. Izklausījās ļoti dumja (grammar). Kaut ko nekonkrētu sarunājām, es uzrakstīju, ka jūtu, ka tas būs pēdējais, ko dzirdēšu no viņas, protams, ne tik apokalipttski, taču tas laikam tomēr bija apzināti - es viņai vairs nevienu reizi neaizrakstīju un viņa man arī nē. Normāli sapratāmies acīmredzot.
  
  Draudziņ, tagad tava kārta pastāstīt par savām pieredzēm, izdabājot savām vēlmēm! Nebaidies, tas viss taču ir dabiski, intereses, vēlmes, viss tas ir normālāk par normālu, un, jo vairāk tu dalīsies (protams, robežām jābūt), jo brīvāks un šķeitami spējīgāks īstenot tās tu jutīsies! Jeb vienkārši - nemīz vecīt/mazā.
• 24 atstāja kaut koatstāj kaut ko