September 4th, 2014

• 9/4/14 02:51 pm
• Now... where to get that well tailored suit. Es zinu, ka man tādu vajag. Skaistiem cilvēkiem (pohuj, ka esmu fat piece of shite, cilvēki man saka, ka tā ir anoreksija) vajag well tailored shit. 
  
  
  Citās ziņās. Tie ir reti brīži (laikam tāpēc, ka esmu vientuļš, lel), kad sievietē redzu, dzirdu vai sajūtu kaut ko tik skaistu un pašpietiekamu, ka šī informācija liek it kā sastingt visiem procesiem manās smadzenēs, tādējādi radot tādu viltus izjūtu par to, ka esmu savā drošajā alā, kaut kur siltumā. Rudenī, bērnībā, zem blakus mājas pajumes lietus laikā, pētot betona faktūru un neapzināti izbaudot nomierinošo ambienci. Tāda ir viņas balss. Ne vienmēr, bet, piemēram, šeit (KLIKŠĶINI UZ HOTLINKA) pavisam noteikti. Vai arī viņas citā "Let's play" (KLIKŠĶINI), kas sižetiski man likās daudz aizraujošāks un kur viņa spēlē "Neuromancer" romāna spēlizāciju. 
  
  
  Es taču tāds neesmu viens. Jums visiem ir tāpat. Tikai šo emocionālo reakciju izraisa, iespējams, citi faktori, apstākļi. Lai gan, ticu, ka viņas patiesi soothing (negribu rakstīt "nomierinošā") voice ir kaut kas unikāls, ko bauda visi. Bet es Īpaši. 
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par visu unikālo
• 9/4/14 02:56 pm
• Reiz mana bijusī kaimiņiene, kura ir viena no manām labākajām draudzenēm dzīvē, teica (mazliet pārfrāzēšu): "Ulvi, neanalizē vienmēr citu cilvēku pasauli caur sevi. Tava pasaule ir mazliet citādāka." Kopš tā laika es jūtos īpašs. Un es, godīgi sakot, esmu paklausījis viņas padomam. Jo nosacījumi, kas man šķiet būtiski, ļoti bieži citam ir kaut kas pavisam triviāls, un otrādi. Tā ir ar mums visiem, pieņemu. Laikam tāpēc arī izdomāja empātiju.
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko