August 15th, 2014

• īsi par triviālo
• 8/15/14 04:53 am
• Man ir kauns, ka dažreiz nespēju atbildēt uz garām sms, lai gan pats esmu viens no tiem, kurš nespēj rakstīt īsas sms. Šī nespēja rodas ne jau neieinteresētības dēļ, bet drīzāk daidz muļķīgāka iemesla dēļ - apziņas, ka vēlēšos atbildēt ar vēl garāku sms (parasti), kas ķēdes reakcijā radīs vēl garākas sms, un beigās mana nomoda dzīve sastāvēs tikai no blenžanas vienā no daudzajiem modernās pasaules ekrāniem ar nosaukumu "look at me, I am interesting, don't look at the big picture, look at me!". Tā sauc app'u, ko izstrādāju savam Ai-phone.
  
  Citās ziņās - nesaprotu, kāpēc poker face tiek uzskatīta par seju, ko nevar nolasīt. Protams, ka šo seju var nolasīt, un daudz vienkāršāk, nekā kādu triviālāku izteiksmi. Poker face bija džekiem, kuri atgriezās no 1. pasaules kara tranšejām dzīvi. Poker face bija tai meitenei, kad stāstīju, cik seksīga bija viņas māte (fikcija). Poker face bija tam džekam, kuram ir mazs pimpis, kad runāju par savu milzīgo, melno locekli.
  
  Meitene, kas man šobrīd dzīvē ļoti patīk (sauksim viņu par I.), pamanijā manu postu par viņu, kā arī faktu, ka paslēpu to, uzliekot "private" statusu konkrētajam ierakstam. Tas man lika justies silti iekšā. Bet man tagad ir mazliet bail turpināt to rock out with my cock out iekš sava bloga, sava privātā, unikālā, tavas naudas apmaksātā cietuma. Manas domas ikdienā diezgan bieži atgriežas pie tā, cik skaista viņa ir. Cik tvirts un perfekti veidots var būt ķermenis. Un cik sasodīti mīlīgi izskatās breketes. Es jau viņai esmu teicis, ka viņa ir skaista, bet man ir aizdomas, ka viņa domā, ka mazliet piefantazēju. Lai gan patiesībā, apzinoties manu banālo standartu trūkumu, visai pasaulei būtu jāsaprot, ka man neinteresē tas, kas interesē Andrim, Kasparam un Jānim.
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko