August 10th, 2014

• 8/10/14 03:58 am
• Agdievs, cik trešīgi šobrīd ir "Čomskī". Ieejot tā ārējā teritorijā, uzreiz gaisā pavīd sviedru un alkohola smārds. Iekšā neviens nesēž, jo ir karsti. Ārā visa zeme ir izbradāta dubļos, un cilvēki sēž, kur vien var. Ir izrauts žogs, pie tā stāv divas miskastes, pie kā blakus sēž cilvēki, un blakus panīkušajam celiņam, kas ved uz bāra ieeju, ir novietota industriālo atkritumu misene, kas izskatās pēc no smagā norautas kravas kastes. Kopumā tas viss izskatās pēc mazas, konsentuālas Aušvices, tikai ar aliņiem un daudz velosipēdiem. Ko varam secināt? Cilvēki nav īpaši kreatīvi attiecībā pret tēmu "Kur piepišamies?". Un kopumā ir pohuj. Atklātības labad jāpiebilst, ka baumo, ka ārpusē tiek veikts remonts. Bet tas jau neliedz man savā blogā paust savus mirkļa iespaidus par šo vietu, vai ne?
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 8/10/14 02:59 pm
• Sasodīts, kā lai iemācās katru reizi gramatiski pareizi uzrakstīt vārdu "necessary"? Kā tu to paveici? Do tell me the secret!
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• žīds manī un jobanie čigāni
• 8/10/14 03:01 pm
• Aptuveni pēdējās 10 reizēs, kad esmu izmantojis taksometra pakalpojumus, skaitītājs nekad nav pārsniedzis 5 eiro (beidzot proletariāts var izmantot šo luksusa pakalpojumu). Tāpēc vienmēr dodu 5 eiro. Vai, ja dodu 10, tad lūdzu, lai izdod 5. Nez kāpēc taksistam man nav žēl iedot "dzeramnaudu", bet viesmīlei (jā, klajs šovinisms) ir. Nav jau žēl, vienkārši kaut kā pohuj. Viesmīle ar mani nerunā. No viesmīles es neuzzinu interesantus faktus, neiepazīstu mazliet viņas personību vai pieredzi. Vot, ja būtu kā agrāk, kad RPG tavernās varēja gossip'ot un uzzināt visu, kas notiek mazpilsētā - vot tad es ar lielāko prieku atstātu tos dažus centus.
  
  Bet žīds manī nav liels. Es pazīstu daudz lielākus žīdus. Teiksim, viens mans "biedrs" reiz kopā ar mani dalīja vienu čeku (grama 1/10 daļa) sūda. Mēs to darījās, zvēru pie bērnu pisējas mātes Terēzes nolādētā kapa, kādu pusstundu. Un ne jau tāpēc, ka situācija bija sarežģīta vai kā tā, nē, nē - mums bija spogulis, uz kā viss tika izbērts, nazis, ar ko smuki visu varēja sakapāt, un smadzenes, kas spēj atzīt, ka, jā, šobrīd abas puses ir ļoti līdzīga izmēra. Beigās es neizturēju ("turējos" tikai spītīguma pēc; lai tam loham parādītu, cik pretīgs žīdu bērns viņš ir) un pateicu - ņem nazi, sadali pats un izvēlies lielāko. Jā, es teicu tieši tā: "Izvēlies lielāko." Protams, tas žīdpediņš arī tā izdarīja, un es paliku ar mazāko pusi, cik nu mazāka tā varēja būt, ņemot vērā visa apjoma niecīgumu (jo sūdu tāpat nekad nedod "pēc svariem"). Hah, ja tā padomā, ir tik daudz patiesu iemeslu, kāpēc sūdu sauc par sūdu. Varu derēt, ka čigāni reāli tur ir piejaukuši klāt mazliet savu izkaltēto fekāliju.
  
  Jobanie čigāni.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko