July 20th, 2014

• tā ir tava dzīve
• 7/20/14 11:22 pm
• Es vairs nevaru. Padodos. Viss, viņi mani noķēra. Pareizāk sakot, es visu šo laiku, šos desmit
  
  Sapratu to, jo atkal galvā sāka skanēt fakenā "smagā roka" grupas Džon Bon Džovī dziesma "Ta ir mana dzīve". Reizes, kad tas notiek, varētu būt mērāmas ar piecu vai sešu ciparu skaitli. Tā nav visa dziesma, kas mani vajā un šausta, bet tikai piedziedājums.Tas latviešu valodā skan aptuveni šādi:
  
  Tā ir mana dzīve
  Labāk tagad, nekā nekad
  Es nedzīvošu mūžīgi
  Es tikai vēlos dzīvot, kamēr esmu dzīvs
  
  Mana sirds ir kā lielceļš
  Kā Frenks teica
  "Es to izdarīju pa savam"
  Es tikai vēlos dzīvot, kamēr esmu dzīvs
  Tā ir mana dzīve
  
  Es to pārtulkoju latviešu valodā, jo, viens, nevēlos, lai jums tā sāk skanēt galvā (tas gan varētu nepalīdzēt, jo piedziedājums, manuprāt, ir lipīgākais no visiem "smagā" roka dziesmu piedziedājumiem), un otrs - tas latviski (kā amerikāniski) skan diezgan prikoļna, jo ir ļoti atklāta pret citiem. Kaut vai vārdi "Es tikai vēlos dzīvot, kamēr esmu dzīvs". Diez kādai ellei cilvēkam ir jāiziet, lai nonāktu pie šāda slēdziena par savu dzīvi?
  
  Ziniet, spēju atbildēt uz šo jautājumu. Šī elle ir pretīgi trulie purni igorantākajā (jo lielākajā) no "Rietumu pasaules" lielvalstīim. Džons mums saka, ka viņš vēlas dzīvot, jo, pirmkārt, tā tiešām ir viņa dzīve (pretēji šiem ignorantajiem plebiem, kas dronē apkārt tukšiem skatieniem, katrs savā statiskajā, Varas vai tās līdzalībnieku frekvencē, kamēr no viņa krūtīm netiek izrauta sirds. Protams, viņš idializē situāciju, jo nevienam, kurš ir spējīgs uzrunāt publiku globālā mērogā, nevar būt sirds. Tā vietā ir spēja uzrunāt topošo plebeju un drōnu sirdis (jo lielākā daļa no mums vadās pēc pieņēuma, ka nepiedzimstam par to, kādi nomirstam; sensacionāli, vai ne); un tas tiek panākts, nostaļģizējot par savu pagātni. To, saprotams, nepaveic pats Džons, jo Džons ir kolektīva vienība. Smalki sašķaidīta tik daudz lauskās, ka cilvēkam tur nemaz nebūtu vietas. Džons esi tu un es, un visi pārējie, kas kontributēja cilvēces krišanā.
  
  Džons ir Sātans, Dievs, nāve, radīšana, iznīcība. Vēlme "dzīvot, kamēr esmu dzīvs", vēlme dzīvot, kamēr mēs to pieļaujam. Jo viņš ir kā šoseja, kā milzīga vēna, cauri kurai plūsam mēs visi kā tādi nevainīgi, nespējīgi, nepatstāvīgi, un viņš to zina. Un tāpēc tā ir viņa dzīve.
  
  
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko