pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - April 30th, 2014
April 30th, 2014
- 4/30/14 12:33 am
- Biju viens "apgaitā" "Čomskī". Sāku runāt ar simātisku un šķietami inteliģentu jaunieti. Bet viņa mani veikli atšuva. Es nesapratu, vai tās ir tumši zilas acis ar lielām zīlītēm vai brūnas. Viņa man nedeva iespēju, un es vispār negribēju kļūt pārlieku uzmācīgs (pietika jau ar to, ka apsēdos pie viņas "galda"). Kāpēc mani parasti atšuj meitenes, kā acis man šķiet tumsnējas? Es zinu, ka viņai patiktu, ja es izjauktu viņas matus. Lēnām. Bet cilvēki jau ir tādi bailīgi. Tas tikai es, vienīgais, laužu ceļu neizejamos džungļos. Donkihots, mans kārtējais.
-
6 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 4/30/14 06:33 pm
- Es neatceros savu pēdējo reizi. Bet atceros pirmo. Un pēdējā reize nekādā gadījumā nebūs šodien. Varbūt pēc gadiem 30, 40.
-
1 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba