January 3rd, 2014

• 1/3/14 02:46 pm
• Esmu pozitīvs, jo esmu HIV negatīvs!
  
  Šodien ārsts atgādināja man kaut ko aizmirstu, pieminot savā teiktajā HIV. Uzreiz atceros to kā kaut ko sen aizmirstu. Man taču pirmo reizi mūžā veica HIV analīzes kaut kad oktobrī kopā ar citu slimību analīzēm, noņemot man asins paraugus. Es pat nelūdzu, lai viņi man pasaka, ka esmu HIV negatīvs, bet viņi, iedomādamies, ka nāku no kaut kādas tumšas tumsoņu pasaules (atvainojos cilvēkiem, kuri HIV ieguvuši apgaismotajā pasaulē), kur man par to ir pohuj. Protams, ka man par to ir pohuj, jo es jau tāpat zināju, ka esmu negatīvs, tāpēc vispār arī dzīvē esmu pozitīvs cilvēks.
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 5 un 7
• 1/3/14 03:13 pm
• Mani visvairāk saviļņo un tāpēc varbūt vilina cipari 5 un 7. Es ilgi domāju, kādas īsti ir manas attiecības ar šiem diviem cipariem. It kā jau nav baigo attiecību. Man ir problēma gadskaitļos saprast, ka pēc 5 seko 6 un tikai tad 7. Vai drīzāk - es gadskaitļos it kā ar vienu smadzenes puslodi apzinos, kurš cipars tas ir, bet ar otru iestāstu sev, ka tas tomēr ir "otrs" cipars (jeb neīstais). Tas viss, protams, notiek sekundes simtdaļas laikā. Ar laiku es iemācījos jau automātiski pievērst pastiprinātu uzmanību, kad runa ir vai nu par 15. gadsimtu vai 17. Vai 1572. gadu, vai arī 1746. gadu. Un tāpēc nepieļauju kļūdas. Bet, ja abi skaitļi ir līdzās viens otram (kā tagad, kad rakstu par šo "problēmu"), tad es ļoti normāli varu atšķirt tos, vienkārši nolasot vizuālo informāciju. Grūtības tieši ir tad, kad runa ir par vienu skaitli - gan kad klausos kāda stāstītajā vai lasot par šo gadskaitli vai gadsimtu.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko