December 15th, 2013

• menti ar HIV, geji, biseksualitāte un vardarbība pret maukām
• 12/15/13 02:56 pm
• Īss stāsts iz dzīves par ceļu policijas seksuālo praksi.
  
  Stāsts sākas ar to, ka manā paziņu lokā ir meitene - ārste, kura reiz darba ietvaros (vai arī darba klačiņu ietvaros) pieņēma 2 ceļu policistus, un viņiem tika veikta HIV pārbaude - cik sapratu, visiem patruļniekiem reizi gadā tā ir jāveic. Atklājās, ka viņi abi ir HIV pozitīvi. Šeit sākas stāsta traģikomiskākā daļa. Viņiem abiem momentā, kad tika paziņota skumjā ziņā, bija attaisnojums, kur tas HIV ir saķerts. Viņi teica, ka nedēļas nogalēs dodoties uz bāriem, izmaksājot kaut kādām beibēm alko un tad drāžoties vienmēr bez prezervatīva.
  
  Bet pirms lasiet tālāk, es tomēr vēlos brīdināt, ka stāsts, lai arī lielā mērā patiess, tomēr tikpat labi varētu būt fiktīvs, bet tas nav tas, par ko vēlējos brīdināt. Tas ir diezgan pretīgs un detalizēts. Varbūt ne pēc moralpain jeb 'maniem standartiem', bet pēc vispārējiem tikumības un morāles standartiem, khh. Un nekāds 'khh', jo nav par ko spurgt. Dzīves skarbā realitāte.
  
  Atgriežoties. Paanalizējot situāciju, mēs, četri tiešām gudri cilvēki, nonācām pie slēdziena, ka viņu attaisnojums bija sasodīti meli. Pirmkārt, cilvēkiem ir jābūt šokētiem par kaut ko tādu un tad jādomā, jādomā un jāpārdomā, kā tas ir noticis, kā esmu saķēris šo kukaini. Tā es to iztēlojos, tā mēs to iztēlojamies, apzinoties, cik ļoti HIV garšo pēc saldās permanences, mistificētās un svētās. Otrkārt, viņi ir faking ceļu policisti. I mean, come on, kura beibe pistos bez preža ar kaut kādiem random policistiem, pat pāķos tas šķiet mazliet par saulainu priekš statusa un idejas. Treškārt, HIV izplatība modernajā pasaulē ir vislielākā starp IV substanču adiktiem un gejiem, kuri piekopj bez preža anālo seksu. Tā kā viņi totāli neizskatījās pēc narkomāniem, tad mēs pieņēmām loģisko 'otro variantu'. It all makes such a clear picture - divi policisti, vientuļa nekuriene, nakts, mašīnas pabrauc garām ar vairāku desmitu minūšu intervālu starp katru, anālais sekss. Nu, mazliet papisās viens ar otru dirsā bez preža. Un viens no viņiem acīmredzot bija pietiekoši pieredzējis gejs ar HIV lāstu. Bet vārds 'lāsts' nav precīzi teikts, ja runājam par šo relatīvi šauro cilvēku komūnu.
  
  Interesanti, ka modernās pasaues geju komūnā HIV pozitīvs noteiktu cilvēku lokā lēnām zaudē savu stigmatiski negatīvo noskaņu. Esmu lasījis un redzējis vairākas dokumentālās filmas par gejiem, kuri apzināti vēlas dabūt HIV just for the kicks vai vienkārši tāpēc, lai varētu pohujā pisties ar visiem bez preža, nu, saprātīgi brīdinot otru, cerams. Vai arī tāpēc, lai varētu piedalīties milzīgās geju orģijās, kas tiek rīkotas ASV dažādās vietās. Tās mēdz būt tādas, kur ielūgti ir tikai tie geji, kuri ir HIV pozitīvi. Un tas - tā brīvība, ko sniedz apziņa, ka tev nav liegta neviena rītdienas ballīte - noteikti ir svarīga cilvēkam, kurš ir izteikti tendēts uz regulāru seksuālo vēlmju īstenošanu, un, apzinoties nosacīti šauro loku, insaideru būšanu un visu pārējo, es pat to kaut kā nedaudz saprotu. Mind over matter and stuff.
  
  Bet tas nav viss, jo mēs atgriežamies pie tiem diviem gejiem ceļu policistiem. Mēs sapratām, kā noris savu noteikumu ieviešana uz ceļa. Jo, saprotiet, ceļš vienmēr ir bijis kā tāds rajons, a turf that one must protect and enforce his justice. Ceļš ir dziļš simbols cilvēces apziņā, un tas ir īpašs, tāpat kā īpašas ir tās prostitūtas, kuras tirgo savu miesu, stāvot uz lielceļiem - parasti ārpus pilsētām, taču, pieņēmām, arī starp pilsētām.
  
  Nu, lūk. Divi vientuļi seksuāli aktīvi polcisti nekurienē, un prostitūta, kas pagadās vai nu pa ceļam vai, nezinu, vasarā pārvietojas ar kājām no miesta X uz Y, jo nav tik tālu, un pa ceļam var nopelnīt naudiņu maizītei. Un tā kā mēs esam progresīvi domājoši cilvēki, tad vienojāmies par to, ka viņi simts procenti ir biseksuāli. Jo, nu, biseksualitāte ir visaizraujošākā no visām seksualitātēm, jo tā tev paver neierobežotas opcijas atitecībā uz partnera izvēli. Esmu apsvēris biseksualitāti sevī, taču praksē tas nav īstenots galvenokārt vēlmes trūkuma dēļ, kā arī augsto prasību un nosacījumu, un, jā, vienkāršas 'līdz galam nevēlēšanās' dēļ. Bet es ļoti cienu biseksuālus cilvēkus, jo geji un lezbietes man šķiet pārāk "we're so cool, and you can't join our club". Es uzskatu, ka spēja mīlēt Cilvēku ir visdvēseliskākā jebkurā no mīlestības izpausmēm, un ar to es nedomāju uzreiz kaut kādu threesome, bet gan pakāpenisku abu dzimumu iepazīšanu, īsti nepieķeroties nevienam no tiem vairāk, nekā otram. Godīgi sakot, tas izklausās diezgan grūti, jo mēs tiešām esam iekodēti jeb tendēti pieķerties kaut kam konkrētam. Bet es ticu postmodernismam, naivi un akli, bet ticu, tāpēc neviens man nevar liegt šo ideju par Cilvēka mīlēšanu.
  
  Mazliet aizrunājos par biseksualitāti, lai gan tā nebija šeit 'domāta'. Cik šausmīgs stils. Bet es rakstu ātri un nedomāju par to, kā es rakstu. Viss, vairāk nekādas liekvārdības. Ķeramies pie paša galvenā. Epiloga.
  
  Tātad, divi nogarlaikojušies džeki ar varas kompleksu un arhaisku vēlmi pakļaut un īstenot savu smieklīgo 'varu' satiek mauku, lielceļa bērnu, kurš noteikti nav ieinteresēts ielaisties jebkādā komunikācijā ar viņiem. Tas tiek aptverts, viņi zina maukas statusu. Nekādi likumi neaizsargā prostitūtu (kas ir skumji, jo viņa ir cilvēks, pirmkārt, un, otrkārt, viņas profesija ir daudz palīdzējusi cilvēkiem). Un tur sākas traģikomiskākā stāsta daļa.
  Viņi satiek mauku un saka: "Mēs vēlamies tevi izpist, bļa." Mauka pret to izturas noraidoši. Viņa instinktīvi jūt, ka ceļu policisti nav tas labākais klients, not by a long shot. Un viņi, savukārt, apzinās viņas statusu, kas ir līdzīgs narkodīlera statusam. Narkodīleri var atpizģīt, atņemt visu naudu un narkotikas, un piekodināt, ka nākošreiz, ja vispār viņu redzēs, tad nostučīs mentiem. Un viņš tur reāli NEKO nevar padarīt. Prostitūta ir līdzīgā stāvoklī.
  Menti viņu ar verbālu vai fizisku spēku nodabū mazliet nost no lielceļa, lai neviens netraucē. Atgādināšu, ka joprojām runājam par tiem diviem gejiem, kuri ir ceļu polcisti un kuri gan jau garlaicības pēc ir biseksuāli. Tātad piš maukas.
  Kad viņi ir drošā vietiņā, nezinu, kādā koku vai krūmu puduriņā, maukai tiek mazliet izņirgājoši un pazemojoši teikts, lai viņa izģērbjas. Un tad viņi tīksminās par saviem inkvizitīvajiem jautājumiem par to, vai viņai patīk sūkāt divus locekļus vienlaicīgi un vai viņa pišas bez prezervatīva. Viņa, saprotams, kā jau jebkurš katrs cilvēks tādā situācija būtu izbijusies. Bet tas ir pohuj, jo menti ir tuvu, līdz ar to nekas slikts nevar notikt. Viņi norauj viņas svārkus, viens tur viņu no priekšpuses, satvēris aiz rokām, bet otrs darbojas aizmugurē, izģērbjot viņu un paralēli cenšoties dročīt, lai uzturētu erekciju. Bet situācija ir pietiekoši uzbudinoša pati par sevi, tāpēc viņš konstatē, ka droši var izmantot abas rokas, lai izģērbtu viņu, jo pimpis tāpat stāv kā pornozvaigznēm.
  
  Menti. It's all about procedure, vai ne? Viņi, būdami labi čomi arī ārpus darba, jo, nu, tie ir lauki, un tur nav daudz cilvēku, lai varētu izvēlēties draugus, jau sen ir atrunājuši šādas situācijas un rīkojas ar ķirurģisku precizitāti un faking Šveices pulksteņmeistara metodiskumu, raujot nost viņas drēbes un pazemojot viņu verbāli. Beidzot ir novilktas viņas biksītes, un ments aiz muguras viņai papliķē ar savu eriģēto locekli gar viņas kājstarpi, kas ir diezgan pieejama, ņemot vērā otra menta spēcīgo tvērienu no viņas priekšpuses. Viņi jau sen, sen ir sarunājuši, ka katru reizi mainīsies ar vietām, un nākošreiz tas, kurš šobrīd tur rokas, būs tas, kurš pirmais varēs pist.
  Mauka tikmēr ķeras pie smagās artilērijas, saprotot, ka citādāk no šīs pazemojošās un degradējošās situācijas neizkļūs, sāk kliegt, ka viņai ir mēnešreizes. Menti saskatās un smīkņājot saka, ka "pohuj, tad drāzīsim tevi dupsītī". Mauka sajūtas vēl bezpalīdzīgāk un vēl stulbāk, it kā pati sev būtu uzsūtījusi šo lāstu, melojot, ka viņai ir mēnešreizes. "Mēs taču varam tevi drāzt bez preža," jautā ments, kuram šoreiz ir tiesība pist pirmajam, taču viņa vārdos ir saklausāms tāds kā sarkasms, katrā ziņā otrs ments par šo jautājumu mazliet ierēc. "Tev taču nav nekādu slimību, nu, tā tomēr ir tava profesija, un man šķiet, ka tu nevarētu atļauties slimot ar STS," it kā jautājoši secina pirmais ments. Viņa tikmēr lēnām mentāli grimst vēl dziļākā bedrē - ko lai atbild? Viņa stresa situācijas ietekmē īsti vairs nesaprot, vai pastāv kāds veids, kā izglābties, tāpēc visas atbildes un jebkuri vārdi šķiet pat lieki, bet viņa tomēr saņemas un paralēli izmisīgai dusmu un apvainojumu lēkmei izdveš, ka viņa nezina, ka nav pārbaudījusies ilgi, ilgi, un ka labāk nevajag riskēt. Menti par to reāli ierēc, un pirmais, noglāstot viņas uz priekšu noliekto galvu, aicina mauku atslābināties, jo citādāk tas nebūs patīkami. "Nu, ja tev ir meņkas, es negribu smērēties, un domāju, ka mans partneris arī nē, tāpēc pisīsim tevi dirsā," domīgi nosaka pirmais un atkārto, lai viņa atslābinās, citādāk būs sāpīgi ne tikai dibentiņam, bet arī viņas sejai.
  
  Mauka patiesībā visu mūžu ir bijusi ļoti seksuāli brīva sieviete, un vienmēr ir ignorējusi prezervatīvu faktu, jo tā varēja vienmēr nopelnīt vairāk naudas, kā arī šad tad nav atteikusies no intravenoza heroīna vai amfika šāviena ar vienu un to pašu bākli, ar ko šāvās viņas partneris. Partneri, daudzskaitlī. Viņai nav ne mazākās nojausmas, ka viņas HIV jau ir diezgan, khm, vēsturisks.
  Un tā menti ķeras pie savas likumos neatrunātās varas īstenošanas un izdrāž abi pa kārtai viņu anāli, saplēšot viņas zeķbikses, biksītes un citus atribūtus, un kopumā tā maukai ir ļoti, ļoti nepatīkama un degradējoša pieredze, un viņa nespēj sev piedot, ka meloja viņiem par mēnešreizēm - stāsts ar morāli, tā teikt. Protams, viņa aizdomājas par to, ka varbūt šoreiz tiešām jāpārbaudas, vai nav STS, jo viņa īpaši jau tagad mentiem neuzticas absolūti un iztēlojas, ka šī nav bijusi vienīgā situācija. Bet abi policisti gan jūtas ļoti labi. Otrais bija īpaši priecīgs par iestaipīto dupsīti un faktu, ka pirmais viņai beidza iekšā, jo tā pirmā sperma viņam kalpoja kā labs lubrikants dibena iekarošanai.
  
  Tās piecpadsmit minūtes moku vilkās kā stundas un dienas. Bet kā jau viss, arī šis notikums beidzās. Mauka, jūtoties degradēta, nodevās atkārtotām heroīna injekcijām, tā attālinoties no šī notikuma tik tālu, ka viņa pēc vienas injekcijas pārstāja elpot. Un tas ir sasodīti liels attālums, ja jūs vaicātu man. Tik liels, ka šis incidents ar mentiem mežiņā, pamestajā vietā starp pilsētu X un Y, viņai likās bezmazvai kā no pagājušās dzīves saglabājušās atmiņas. Nāvē viņa tika šķīstīta.
  
  Bet abi ceļa likumu sargi turpināja savu pienākumu un ar šo pašu triku - uzdodot jautājumu, vai jaunnotvertā mauka, pavisam cits cilvēks, nevēlas vaginālo seksu, uz ko viņa, kā visas, sastopoties ar vardarbību, atbildēja noraidoši. Un tad vienmēr sekoja vārdi: "Forši, jo mēs tevi labprāt arī izdrāztu tieši anāli, hahaha!"
  Tomēr bez bailēm, jo beigu beigās prevalēja taisnīgums. Abi menti tika atkosti, un neilgi pēc tam viņu HIV pārtapa AIDS, un tas - viņu mūžībā. Protams, pagāja zināms laiks, un daudz abpusēju pieredžu anālā seksa praktizēšanā, bet laiks ir pārāk relatīvs, un es to saku ar pavisam nopietnu sejas izteiksmi, un tāpēc nekomentēšu tālāk. Katrā ziņā paldies mēs varam teikt šiem četri jauniešiem un ne-jau-tik jauniešiem, kuri, analizējot sākumā minēto situāciju ar HIV pozitīvajiem polcistiem, nonāca pie tik šokējošiem slēdzieniem par mentu komunikāciju ar maukām un visiem viņu tricky questions. Kā izpaudās šī taisnīguma uzvara - tas lai paliek katra lasītāja individuālajā interpretācijā. Jo nāve, ja godīgi, ir tikai atbrīvošana no lāsta būt par HIV pozitīvu ceļu policistu. Vienīgais, ko varam piebilst, ir fakts, ka dzīve ne vienmēr iedala labas kārtis visiem, jo kur gan tad paliktu sliktās kārtis?
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko