November 29th, 2013

• fucking reptilians, maaan
• 11/29/13 09:17 pm
• Es jau kādu laiku sirgstu ar apziņas parazītiem. Mans oh so gaišais (pašironija, lai nepārprastu) prāts kļūst tik tumsnējs, ka es pat nevaru palasīt jūs. Un es zinu, ka dažs labs tiešām raksta kvalitatīvu un interesantu materiālu, bet es nevaru. Za to kaut kādas sūda wikipēdijas es varu lasīt stundām. Kāda atšķirība? Varbūt mani apziņas parazīti spēj sagremot tikai "kvalitatīvi strukturētu informāciju"? Jā, es esmu mācīts un skolots sagremot tieši tādu info, bet es zinu, ka mans prāts ir krietni vien brīvāks. Tomēr kas tad ir tas, kas man liedz iedziļināties? Tiešām šis stāvoklis? Šī nosacītā pašdegradācija? Es neticu. Nē, es negribu ticēt. Bet gan jau, ka tā ir.
  
  Ceru, ka saprotat, ka mani šeit dažreiz nevajag uztvert līdz galam nopietni. Līdz galam - tas nozīmē, ka tomēr tajā visā ir kāds patiesības grauds.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 11/29/13 10:07 pm
• Šorīt 9.00 pie manis ieradās policija. Es ķipa neesot 2 reizes atsaucies uz aicinājuma vēstulēm ierasties iecirknī, kā arī neesmu atbildējis uz telefona zvaniem. Šo visu atļaušos nekomentēt.
  
  Tas bija viens vīrs, nē, es pat teiktu, ka jaunietis - galvas tiesu īsāks par mani. Viņš ļoti saprotoši man visu pastāstīja, lai gan neko par lietas būtību nezināja. Tomēr beigu beigās tie bija draudi, kas mani aizvilināja uz fiksu saģērbšanos (biju faking halātā) un došanos uz viņa auto. Viņš teica, ka, ja nedošos līdzi tagad, tad mani savāks patruļvienība ar varu. Es visu laiku īdēju par to, ka "bļaģ, vairs nekad nepildīšu savus pilsoņa pienākumus, ja mani ar varu modina 9.00 no rīta, īpaši jau, ja vakar svinēju".
  
  Nezinu, vai es jau jums izstāstīju šo stāstu, bet oktobra vidū es (un viens mans attāls paziņa) aizturēju džeku, kurš apzināti izsita LB veikalam, kas ir tieši pie mana poģika, stiklu. Vienkārši tāpat gāja un izsita. Un tā kā attālajam paziņam, cik sapratu, bija jādodas nākošajā dienā uz Angliju, tad es paliku kā vienīgais liecinieks (menti ieradās ļoti ātri). Bet man aiznākošajā dienā bija jāsāk ar Lokatoru tūre. Un tieši tajā vakarā bija svarīgs mēģis. Protams, menti to nesaprata, tomēr, atkārtojis šo faktu n-tās reizes, es jutu, ka tiek ieslēgtas bākugunis, ignorēti visi ceļu satiksmes noteikumi, un manis, jā, svarīgā manis dēļ viss norisa mazliet ātrāk. Bet ne pietiekoši ātri.
  
  Kāpēc mēs veicām savus pilsoņa pienākumus? Ne jau pilsoniskās apziņas dēļ vai kā tāda. Mums vienkārši tas džeks minūti pirms incidenta ne tā uzprasīja cīgu, par ko mēs pasmējāmies un ignorējām viņu, tad viņš, dodamies tālāk, paklupa aiz rensteles, par ko skaļi sākām zviegt, jo, nu, viņš bija totāls tizlenis. Bet kā tam tizlenim izdevās izsist to īpaši biezo stiklu - es nesaprotu pat līdz šobaltdienai. Jo tas nebija sitiens ar akmeni vai kādu priekšmetu - tā bija dūre vai kāja.
  
  Mentenē uzzīmēju stilīgu shēmu, kā tas viss notika. Mani apkalpoja, manuneciloprāt, diezgan ļoti simpātiska, gara (man patīk garas meitenes; bet īsas arī) jaunkundze - izmeklētāja. Parakstīju vēlreiz savu liecību, ko sniedzu tajā oktobrī. Un shēma, kas nebija obligāta, bet gan mans ieteikums, jo man tiešām tur nebija ko darīt, gan bija inovācija šajā lietā. Visādi citādi - menti mani būtu atveduši, lai es uzlieku 3 parakstus. Nožēlojami.
  
  Tagad - c u in court (visticamāk pēc kāda gada, bļaķ).
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko