pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - July 17th, 2013
July 17th, 2013
- nāve alkohola/-isma inducētas greizsirdības dēļ
- 7/17/13 11:00 pm
- Kaut kāds pizģets. Greizsirdība (piemetīšu klāt savai nostājai un ugunskura liesmai arī skaudību), kas, manuprāt, ir viena no pretīgākajām cilvēka īpašībām - īpaši, ja novēroa tuvu cilvēku, piemēram, draugu, biedru vai paziņu lokā (ticiet man, to redzēt ir TIK sasodīti viegli, ka es tādos brīžos jūtos fiziski pretīgi) - šodien atkal "veiksmīgi" nospēlēja savu lomu. Ugunij pielejam klāt arī alkoholu, jo kundze notikuma brīdī bija dzērusi.
Īsumā. Šodien Ritas māsas vīra māti sadūra ar nazi viņas pašas mājas pagalmā, Ogres rajonā, kādā mazpilsētā, sieviete, kura uzskatīja, ka viņas vīrs vai dzīvesbiedrs (pagaidām nezinu diezko daudz detaļu) krāpj viņu ar upuri. Vīra mātei nosen nomira viņas vīrs, un tāpēc bija nepieciešams, lai kāds viņai palīdz ar darbiem dārzā un visām citām lietām, kas ir aktuālas lauku pilsētā. Un šo uzdevumu uzņēmās, atļaušos, trakās sievietes vīrs vai dzīvesbiedrs. Šī sieviete nodomāja, ka vīrs viņu krāpj ar R. māsas vīra māti, tāpēc šodien viņa atnāca uz viņas vīra darba vietu - R. māsas vīra mātes pagalmu - un vispirms nāvējoši sadūra savu vīru (visticamāk, oh so romantic, sirdī, jo tur viņa arī tēmēja nākošajam upurim) un pēc tam uzbruka R. māsas vīra mātei, divas vai ciktur reizes sadurot viņu plecā un krūškurvī - pāris centimetrus uz ziemeļrietumiem no sirds (pieņemot, ka ziemeļi ir galva). Pateicoties lielai veiksmei, viņa netrāpīja sirdī, un R. māsas vīra māte, neesot nemaz tik veca un vārga, kaut kādā veidā atņēma viņai nazi, un viss beidzās labāk, nekā tas varēja beigties.
Šobrīd diemžēl nezinu vairāk detaļu par šo brutālo slepkavību un vēlvienas slepkavības mēģinājumu, taču stay tuned folks - vai nu caur mani, vai caur ziņu portāliem gan jau uzzināsim pārējo.
Jā, bet greizsirdība. Un skaudība. Draugi, tas nav tā vērts. Es zinu, ka to nevar tā vienkārši "apturēt", un arī es mēdzu kļūt greizsirdīgs vismuļķīgākajās situācijās (bet ne situācijās, "kad tas būtu nepieciešams/leģitīmi"). Bet vismaz padomājam par to, iztēlojoties sevi visšausmīgākajā situācijā, piemēram, kad tevi pamet draugs/draudzene, un tu esi reāli piepisies, un priekšā ir viņa ar jauno draugu, un pamešana ir notikusi pirms pusstundas. Ko tu darītu tādā situācijā? Vai tu spēj maz aptvert? Katrā ziņā es ceru, ka greizsirdīgi cilvēki nav tendēti nēsāt līdz sev nazi (kā, piemēram, es; nazi, nevis greizsirdību, hehe).
-
7 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba