pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - January 7th, 2013
January 7th, 2013
- solārija review
- 1/7/13 12:04 am
- Šodien pirmo reizi mūžā biju solārijā. Tajā, kas pretī Galerijai "Centrs". Veselas 8 minūtes gulēju un domāju par neko, fonā skanot iluminati popam (Ke$ha - Die Young) pa mazām tumbiņām, kas atradās iekš solārijaparāta, blakus vietai, kur novieto galvu. Es kaut kādā mērā saprotu, ka cilvēks var kļūt atkarīgs no tā. Tas ir patīkami (atskaitot mūziku). Sevišķi jau ziemā un sevišķi jau, ja ir stulbs (vai arī dzīvo naktīs) as in tu nesaproti, ka regulārs solārija apmeklējums ir straight way to cancerland. Katrā ziņā solārijs ir tieši tas, ko man vajag vai vajadzēja, ņemot vērā, ka līdz šim dzīvoju pa naktīm un gulēju pa dienām (pamīšus). Pēc tā es tiešām jutos labāk, siltāk, enerģiskāk, mazliet omulīgāk. Un tā joprojām arī ir tagad. Rita un netīšām sastaptā Ilze teica, ka es izskatījos mazliet rozā (netipiski man).
Izdomāju, ka vēl vienu reizi aiziešu uz solāriju, lai rastu objektīvāku skatījumu uz to, vai tas tiešām tik ļoti pozitīvi ietekmē manu dzīvīti (lasīju, ka saules gaismas trūkums arī čakarē libido; gribētos piebilst - kas gan nečakarē?).
Aizmirsu pierakstīt, ka lielākais mīnuss tajā visā bija fakts, ka tās 8 minūtes izmaksāja 5Ls. Puse no cenas par sauļošanos, otra par krēmu, ar ko jāieziežas, pirms lec iekšā kabīnē.
-
5 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba