September 24th, 2012

• 9/24/12 08:45 pm
• Jāatzīst, artistiskajā jomā esmu apveltīts ar tādu pašpietiekamības trūkumu, ka pat iedvesmai ir nepieciešama apziņa, ka netālu ir kāds cilvēks, ar kuru es muzikāli labi saprotos. Šobrīd visi šie cilvēki ir nosacīti patālu. Un tie, kas ir, ir tuvu, bet tomēr tālu. Ne visi, protams, bet apziņa, ka viņi ir "tik ilgi" laikam liedz uztvert kopumu kā gultni, kur manifestēties manai iedvesmai. Varbūt tas tāpēc, ka es skatos un redzu, cik "man" nepareiza ir šī gultne. Nepareiza kā "man piestāvētu citādāka". Vai arī nepareiza, jo "es vēlētos citādāku". Vai "es vēlētos, lai man piestāv citādāka". Der jebkura atbilde.
  Laikam nekas cits neatliek kā vien nebūt kūtrajam latvietim un vienkārši meklēt (to var darīt arī bez jebkādas ticības - tāds secinājums). Jo mazāk muļķīgu ekspektāciju, jo lielāka iespēja kaut ko atrast, noskaidrot, iemācīties, izprast un izdarīt.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko