August 31st, 2012

• gribu spēlēt ģitāru (sejiņa kaut kāda)
• 8/31/12 06:58 am
• Es sapratu, ka es totāli gribētu kādā grupā/grupējumā spēlēt ģitāru. Pirmais, otrais, trešais vai kā ceturtais ģitārists - nav svarīgi. Kas ir svarīgi - es varu izdomāt kreatīvas partijas un man ir nepieciešamās lietas, lai taisītu gan draivu, gan ambienci (atskaitot ģitāru, bet to es plānoju izlūgties no Simona mammas, jo viņiem tāpat to kruto Musimu nevaja - Simons ir Anglijā un visticamāk šosezon neatgriezīsies. Un es pat varētu to ģitāru aiznest pie remontiera kunga, lai tas izņem tai visas iekšas un pogas, un atstāj tikai noņēmējus, jack input un pickup (veci hambakeri) select kloķi - tāpat tone knobs netiek izmantoti. Un, jā, tā ģitāra skan burvīgi. Ar padomju instrumentiem tā mēdz gadīties - tie vai nu skan ļoti labi (reti) vai arī neskan nemaz. Laikam tikai pa retam fabrikā ienāca labs koks vai kā tamlīdzīgi, jo, domāju, cilvēki tās nelika ar rokām. Un, ja lika, tad dažreiz varbūt rūpīgāk, nekā parasti. Katrā ziņā ir Musimas un ir Urāli vai kā viņus tur, kas skan labi.
  
  Tagad tikai jāatrod grupa. Vai āri grupai jāatrod mani. Gribētu, protams, spēlēt kaut ko out of this fucking world un pārsvarā stilistiski vienkārši nenodēvējamu mūziku, tas ir, vēlētos spēlēt nevis "postroku", bet gan hārdkora elementu influencētu, bet tomēr monotonu, nemainīgu, bet masīvu drounu vidējā tempā (nezinu, kas ir vidējs; karoče, 50-60 sitieni minūtē), instumentiem savā starpā bieži disonējot un radot dažādas netipiskas vibrācijas, kā arī tas viss varētu mīties ar pārejām uz downtempo skaņas sienu, kas brīžiem ir masīva un vai nežēlīgā, bet brīžiem instrumenti atgūst savus dabiskos toņus, pazūd draivi, un sākas klusuma mūzika - kaut kas līdzīgāks 90to slowcore, bet bez "core", tomēr ar izjūtu (fak, nevar bez stilu pieminēšanas; my brain is permanently fried).
  Ai, īstenībā es gribētu un varētu spēlēt dajebko, ja vien man patiktu grūvs, toņi un kopskaņa.
  
  Protams, man patīk spēlēt basu, bet tam man ir Ž un on hiatus MSK, hehe, un vēl es to plānoju padaudz spēlēt rudenī plānotajā solo-suck home ierakstā uz Jura kasešnieka. Vēl plānoju tur spēlēt sintezatoru, maz izmantot ģitāru un censties daudz dziedāt vienkāršu, bet patīkamu liriku. Ceru, ka man pietiks apņēmības. Tikai tad, ja skanēs labi, domāju.
  
  Bet ģitāra. Uz ģitāras melodiski var paveikt tik daudz vairāk. Vismaz ir tāda izjūta, tāda apziņa - sevišķi, domājot partijas. Var sākt no jebkurienes, aizsldēt uz tālām pozīcijām un būtībā totāli izārdīties uz tā instrumenta. Protams, es vēl neesmu tik liels pro, bet tas tikai nāk ar regulāru kopā spēlēšanu, un ģitāru es esmu "kopāspēlējis" tikai, esot MSK - vienā posmā ļoti aktīvi pat.
  
  Rezumējot: I'm yours for the taking (es zinu, ka nevienam neinteresē, bet pohuj)
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko