May 8th, 2012

• par attiecību problemātiku
• 5/8/12 02:29 am
• Viens no dziļās problēmas cēloņiem. Ko diez par to teiktu budisti? Labi, tas nav smieklīgi. Drīzāk smieklīgi ir cilvēku centieni nemanāmi iedurt mugurā dunci kādam no mums. Jo, skatoties sejā, jau to nevar pateikt. Skatoties sejā, ir smaids, ko šobrīd gribās izsist ārā ar dūri. Es pats mēdzu liekuļot, gluži kā visi, bet "runāšana aiz muguras", šķiet, ir kalngals.
  
  
  Nezinātājiem pastāstīšu par jēdzienu "attiecību specifika". Un darīšu to ar vienu teikumu. Viss, ko tu (jūs) domājat par savām un manām attiecībām ir tikai tavs (jūsu) fantāzijas auglis, kas audzis, uzņemot dažādu informāciju par Tēmu no neskaitāmiem avotiem. Pirmkārt, sāksim ar mūsu mammām un tētiem, un viņu attiecībām. Retorisks jautājums - cik no viņiem mīl viens otru joprojām? Nu, lūk. Otrkārt, cilvēki konstanti tiek bombardēti ar "pērc/pārdod" principa atreferējumiem. "Kā, viņš man nevar izmaksāt vakariņas?! Fui, pretīgs vīrietis!". Es nemelošu apgalvodams, ka daži cilvēki, ieskaitot tos, kas man ir apkārt, tiešām citus mēdz mērīt pēc šī aspekta. Iedomājies mākslinieku sakām ko tādu? Es varu. Kaut vai tāpēc, ka viņu māksla ir margināla, pakārtota pieprasījumam. Šiem cilvēkiem nav ne sajēgas par mīlestību, kur nu vēl par mīlēšanos. Pēdējais parasti ir "šautuves" pieredze - ienāku, izšauju, izeju. Izjūtas? Jā, ir, bet tikai līdz brīdim, kad izeju. Man nav skumji apzināties, ka dzīvoju šādā pasaulē, un skumji man nav tieši tāpēc - ka ir tādi cilvēki kā Rita, kuri, lai arī tiek verbāli negatīvi ietekmēti by "others" šajā jautājumā, tomēr apzinās to, cik ļoti, ļoti daudz spēj dot viens pieskāriens.
  
  
  Šī nav attaisnošanās. Šis drīzāk ir spļāviens sejā visiem, kuri viņai kaut ko tādu ir pateikuši. Es jūs necienu. Viszemākajā iespējamajā līmēnī. Kāpēc tik traki? Man visvairāk nepatīk, ka cieš kāds, kuram būtu jācieš vismazāk. Ja tu domā, ka tu kādu pasargā, iebāžot acīs kādu faktu, kas būtībā ir tevis secināts, balstoties uz tavām izjūtām un pieredzi, tad tu smagi kļūdies. Tā ir kaitiniecība, nevis palīdzība. Tu Ritai varētu palīdzēt, kaut vai iepazīstot viņu un mani. Cenšoties saprast, kāpēc viņa tā dara. Pieņēmums noteikti ir "viņa ir vāja". Uh, ja viņa būtu vāja, tad, es nezinu, viņa sen jau būtu sajukusi prātā, nespēdama mani izturēt (šeit gan mazliet jokoju stulbi).
  
  Labi, ceru, ka jums bija interesanti lasīt par svešu, nezināmu cilvēku attiecību problemātiku. Prieks rakstīt.
  
  P.S.
  Par to hakeru tēmu - sarunāju ar vienu čomu policijā (kuram, starp citu, ir bijusi līdzīga pieredze, kam arī ir paziņas inbox'ā (no kurienes sūtīts), ka tas lēnām tiks atšķetināts (runāju par anonīmo vēstuli). Nu, ja vien tā nebija kaut kāda slēptā IP.
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 5/8/12 04:00 pm
• Tā taču varētu teikt (vienkārši izsakoties), ka vidējais cilvēks sociālajā jomā atgrūž visu, ko nesaprot?
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko