pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - April 30th, 2012
April 30th, 2012
- 'bout speed
- 4/30/12 03:06 pm
- Viens no dzīves aspektiem, par ko esmu pilnīgi pārliecināts, ir tas, ka es nekad nespētu kļūt atkarīgs no amfetamīna vai citiem stimulantiem. Pirms 5 gadiem varbūt es spētu, bet tagad mans prāts darbojas tik autonomi (labā ziņā), ka zem amf ikdienišķā parādība - jebkura dzīves aspekta autoanalīze - būtu daudz, daudz reizes uzbāzīgāka un haotiskāka (emocionāli), tomēr precīza kā vienmēr. Protams, tas ir iespējams tikai tad, ja neesi jau iebraucis psihozē vai tās pirmajās stadijās miega bada vai iedzimtu mentālu kaišu dēļ.
Lūk, es nespētu būt atkarīgs, jo man vislaik būtu jādomā. Teorētiski, es varētu sevi novest līdz tādam stāvoklim, ka mans kognitīvais aparāts nosviltu, un es "pārstātu domāt". Tomēr tas ir tikai teorētiski, jo man būtu (lietojot amf) jāiziet cauri visai tai ellei (domāšanai), lai nokļūtu tik tālu.
Mazliet par domāšanu. Ja tā noris moderately apmēros, tad man nav pretenziju, drīzāk es pat esmu priecīgs par to, cik daudz un dažādi secinājumi par visām iespējamajām tēmām vienkārši iekrīt galvā. Vispār amf būtu perfekta substance daiļliteratūras rakstniekiem. Protams, tas nav nekāds jaunums, ka daži rakstnieki ir eksperimentējuši ar stimulantiem un pat uzrakstījuši grāmatu pāris dienu laikā, esot to ietekmē (pēkšņi aizmirsu viņa vārdu). Tomēr arī būtu jāievēro moderately apmēri un jācenšas vismaz 1 reiz dienā vai pusotrā pagulēt vairāk par 5 stundām.
Vēl viena amf pozitīvā puse ir empātija. Mēs ar draudzeni kādā jaukā dienā izrunājām tik daudz par mums (teiksim, problēmām, par kurām ikdienā parunāt nav laika) un visu mums apkārt. Tas bija tik patīkami, viss tika uztvers vēsi (pozitīvi), saruna raisījās ātri un bez negatīvām emocijām. Šeit gan ir nosacījums, ka abiem cilvēkiem jābūt kaut cik inteliģentiem, dabiski empātiskiem un apveltītiem ar analītisku prātu, kas pat "skaidrā prātā" nereti visur auž asociāciju tīklus (arī pozitīvi).
Es spēju ekstensīvi (influenced) domāt vienu dienu. Ilgāk nē. Ja domas turpinās, tad līdz ar tām sāk parādīties visādas negatīvas emocijas - nožēla, apziņa, ka esi liekulis, bailes, pat paranoja un tas, ko sauc par "tweeker logic". Šīs loģikas piemērs iz dzīves (lasīju kaut kāda subst. forumā; pārfrāze).
Foruma posta autore ir meitene, kas brauc vilcienā uz mājām ar diezgan daudz zālīti somā. Tik daudz, ka viņu varētu iesēdināt uz vismaz 5-10 gadiem, ja pieķertu. Vilciens piestāj viņas pieturā, un te pēkšņi viņa pa tā logu pamana 4 policistus ar suņem. Es atceros, kā es Berlīnes metro reāli baidījos no šiem mentsuņiem (man gan bija tikai z; un sistēmā nekā aizdomīga). Bet, ja pieskaita to, ka viņa ir zem spēcīgiem stimulantiem (meth), tad viņas bailes ir negantas. Lai tiktu ārā no stacijas, viņai jāšķērso mentu trajektorija. Viņa saņemas un dodas izaicināt likteni. Pusceļā no mentiem viņa saprot, ka viņi noteikti atradīs to z, tāpēc iedarbojās "tweeker logic", un viņa apgriezās un vienkārši sāka skriet, un ieskrēja tualetē. Lucky for her, viņa noteikti neizskatījās pēc narkomānes. Un cilveki dažreiz mēdz skriet uz tualeti. Tāpēc menti viņai nepievērsa uzmanību (tualetē viņa noskaloja podā visu savu z un pēcāk tika ārā no stacijas sveikā).
Šis gan nav tas trakākais "tweeker logic" piemērs - cilvēki zem šīs "loģikas" ir spējīgi izdarīt šausmīgas lietas. Piemēram, nogalināt savu draugu (arī meth-head), jo viņam liekas, ka draugs īstenībā ir slepenpolicists.
Esmu ievērojis, ka cilvēki vulgaris un pat daži artistiski cilvēki ir spējīgi panest amf ļoti labi; ja vajag, tad pat vairākas dienas. Jāsecina, ka varbūt tas tāpēc, ka viņu analītiskā domāšana nav tik izteikta un "automātiska" kā mums, tāpēc viņu domas nav par visu, kas ir svarīgs, bet, teiksim, par triviālām lietām: "Aaaw, pasties, cik man jauks spilvens. Es to dievinu. Nopirku to pirms gada Spicē ar kolosālu atlaidi. Blablablabla." Šādas domas un sarunas noteikti nenogurdina tik ļoti, jo... tā, tagad iztēlosimies uz brīdi kognitīvo aparātu kā tādu tvaika katlu - šīs triviālās sarunas tvaika katla spiedienu neietekmē (ja vien cilvēku tās nekaitina; mani kaitina), bet "meaningful" sarunas, ja tās noris jau vismaz otro dienu, kļūst arvien nepanesamākas iepriekš piesauktajiem cilvēkiem (man, piemēram) - tvaika katls var pārsprāgt no augstā spiediena.
Piebilde. Visi mani klab.lv ieraksti ir fikcija.
-
8 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba