March 4th, 2012

• 3/4/12 09:04 pm
• Bijām uz "Cilvēki tur" Kino Rīga. Viena no retajām filmām, kas attaisno tās treileru esamību. Tas ir, tā tiešām ir tik dinamiska kā rādīts treileros.
  
  Vispār baigi kruta. Pirmkārt jau aktieri, kuri nebija Latvijas teatreālie tirliņi, bet gan īsti aktieri, kas prot izdzīvot savas lomas. Nevis tēlot. Ai, negrupēšu pa cipariem. Vārdu sakot, kruta režija (kamera kratās tieši tik, cik vajag, un ne vairāk; lietas nav īpaši pārspīlētas, tā teikt, naturāli urļaki ar traumām un mātes mīlestības trūkumu), operatora darbs ("episki" skati, kadrējumi kā gleznas), skaņu celiņš (pārsvarā efektīga ambience/drone). Un pats galvenais, ka tā nav tipiskā viendimensionālā latviešu filma, kas paredzēta rādīšanai valsts kinoteātros un valsts tv. Nē, šī filma ir pāri tam visam. Brīžiem likās, ka skatos AAA blockbuster'i; patīkamā ziņā.
  Vēl jauki bija tas, ka filma īpaši necentās līdzināies kādai līdzīgas tēmas klasikai (nezinu, "Lock, Stock and Two Smoking Barrels" kaut vai; nu, kā jau visas tāda tipa filmas). Varbūt tāpēc, ka krievu urla ir ļoti savdabīgs fenomens ar tiešām īpatnēju uzvedības modeli, vērtībām un visu pārējo. Mikrorajons izskatījās maigi postapokaliptisks. Skati no augšas uz deviņstāvenēm bija vienkārši burvīgi. Rajons izskatījās it kā būtu būvēts pēc cietokšņa principa - tās lielās māju līnijas patiesībā ir augsti žogi ar simtiem šaujamlūku, hehe.
  Ja man būtu jāsalīdzina filmas (ko darīt nav labi), es teiktu, ka Kola Cool nobāl šīs priekšā. Tā lūk.
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko