pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - October 12th, 2011
October 12th, 2011
- 10/12/11 01:29 pm
- Vakar kārtīgi izpisa korķi. Tā, ka vairs nevar aptīt drāti un iebāzt atpakaļ caurumā, kur tam pienākas būt. Nē, nē, tagad ir jāgaida līdz rītdienai, kad astoņos no rīta te nāks vīri un nomainīs nevis korķi, bet visu nahuj sistēmu. Vīri melnos uzvalkos un saulenēs.
Enīvei, sēžu bez elektrības un priecājos par bezmaksas wi-fi kaut kur kaimiņos. Un ceru, ka mans (tas nav mans, bet es to esmu piesavinājies) laptops šodien saudzīgi tērēs savu bateriju, citādāk es nezinu, ko es darīšu.
-
4 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 10/12/11 06:48 pm
- Es šobrīd pišu Jevgēņija māti. Un visu, ko pārējo, ko viņš reprezentē. Laikam jau tāpēc viņš ir social outcast, jo neprot faking komunicēt. Es kādu stundu vazājos pa Zirgu, Salmu, Televizora un Kaķu ielām, līdz sapratu, ka patīkamāk būtu gaidīt kādā parkā, tāpēc aizgāju uz vienīgo rajona parku, kas atrodas Jonasa otrās dzīvesvietas teritorijā. Apsēdos uz soliņa un atvēru grāmatu iepretim necilajam dīķītim, kas, starp citu, šodien izskatījās īpaši vilinošs ar savām stulbajām, jaukajām pīlēm un tādu ūdens nokrāsu, kas liek domāt par dziļumu. Kas mani mazliet uzjautrināja, bija tas, ka divi, tā teikt, trakie, krieviski runājošie onkuļi mani uzrunāja kā ģevušku. Pirmais teica, ka man ir izcils stilists (biju ģērbies melnā velveta mētelī un zem tā bija bieza melna vilnveidīga jaka ar kapuci). Otrs pavaicāja, vai man nav auksti. Abi bija mazliet pārsteigti par manu: "Ja ņe ģevočka" (pavilku kaut kur starp baritonu un basu).
Jā, bet es joprojām pišu Žeņu un visu, ko viņš reprezentē.
-
5 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba