March 26th, 2011

• bēres
• 3/26/11 11:20 pm
• Bēres ir visstulbākie svētki. Ieinteresētie eiforijā raud, kamēr pirmsnāves cilvēki satusē mirušo kultā, kas izpaužas kā zupa, kurā iekšā ir šķidrumā uzvārītas olas gabali. Kaut kas neiedomājami pretīgs. Lai arī iztikām bez sprediķotāja, tomēr tika pietiekami liekuļots. To darīja noalgota kundze, stāstīdama, cik V. ir bijis mīlošs. Skarbā latviešu mīlestība, es jau neko nesaku. Viņai blakus bija cita kundze ar Yamaha sintezatoru, uz kā viņa divas reizes nospēlēja "Dziesma, ar ko tu sācies?" un vēl kaut ko (to viņa spēlēja kopā veselas trīs reizes). Un tad beigās, kad zārciņš jau bija aizrakts, tika nospēlēta nelaiķa mīļākā dziesma, kuras nosaukumu īsti nesadzirdēju. Nez kāpēc liekas, ka kaut kur arī figurēja sprīdīša motīvs. Vectēvs izskatījās pēc uzblīduša krupja, un tas manī izraisīja skumjas, tāpēc es uz viņu neskatījos. Man viņš asociējās ar lielu dzīvīgumu (par spīti sapistajām kājām), laikam tāpēc es nevarēju ilgi skatīties, kā viņš tur guļ. Nu jau gaļas gabaliņš.
  
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko