January 21st, 2011

• 1/21/11 01:45 pm
• Spriežot pēc visa (sevišķi no svaigākās twittera informācijas), Armands šobrīd iet cauri līdzīgam posmam, kādu izbaudīja Alberts pirms kādiem diviem gadiem. Es noteikti savulaik esmu rakstījis par Albertu - viņš studēja filozofiju, šad tad uzpīpēja, tad izšķīrās ar savu meiteni, sāka pīpēt mazliet vairāk, loģika kļuva neloģiska, skaidro apziņu pārklāja bieza tumsa, pilna ar uz aizspriedumiem balstītām sakarībām un pārvērtētiem simboliem, plus, viņš kļuva vardarbīgs. Šis posms bija diezgan ilgs - gads vai divi - un trakākos piedzīvojumus es labāk nepiesaukšu. Bet tagad ar viņu viss ir normāli. Runājot par problēmas cēloņiem, vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka tie nekad nebūs viennozīmīgi un absolūti - tas ir problēmu kopums, faktiski kārtējā stulbā sakritība, par ko saka: "Tā gadās."
  
  Es tomēr ceru, ka neko nesaprotu. Bet es vienmēr jūtos tik stulbi pašpārliecināts, kad runa ir par kāda man gandrīz sveša cilvēka psihes stāvokli; tas viss, pamatojoties uz pieredzi, kas, protams, arī nav absolūta. Kam gan nepatīk justies īpašākam par citiem?
• 5 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• īss situācijas apraksts
• 1/21/11 09:43 pm
• Diemžēl ir tā, kā rakstīju iepriekšējā postā. Es runāju ar viņu kādu stundu, līdz atbrauca cilvēki no psihenes. Prieks, ka viņš ir saglabājis asprātīgumu - viņa izteiktais ierosinājums, lai aģenti viņam palīdz nokļūt viesnīcā dajebkurā (viņu izmeta no kojām), tika noraidīts ar vārdiem: "We're not a taxi." Uz to viņs atbildēja (pārfrāze): "Oh, I thought you were, I was riding your mom the other day." Tas aģentus mazliet sadusmoja. Tajā brīdī es sapratu, ka man ilgāk tas nav jāpacieš, piecēlos un pametu istabiņu, kur tas notika. Šobrīd to mazliet nožēloju, jo reāli esmu viņa vienīgais sakars ar ārpasauli - ne jau tas, ka esmu tur bijis un esmu to darījis, bet no malas vērojis un analizējis. Citiem vārdiem, varētu kalpot par vidutāju sarunā starp ārstiem un viņu, tulkojot šķietamās bezjēdzības. Lai gan nē, nemaz jau tik slimi viņš nerunāja, tieši pretēji - (saņemoties?) viņš izklausās pēc normāla cilvēka, kas runā normālas lietas. Bet brīžiem gan sākas, atļaušos, Albertveida garīgais flow, kas vidējam britam (latvietim arī) izklausās pēc absolūti slima cilvēka murgiem. Es ceru, ka cilvēki saprot, ka viņš to nedara apzināti, vismaz to daļu/lietas, kas sāpina citus. Tas vienkārši piederas pie lietas, stāvokļā, situācijas un iespējamās diagnozes. Pats galvenais šajā gadījumā ir izpratne un pats sliktākais un traumējošākais - pārmetumi, nespēja izprast; vārdu sakot, situāciju var pasliktināt netaktiska iejaukšanās no ģimenes vai draugu puses. Viņiem es ieteiktu pieņemt faktu, ka A. lielāko daļu savas dzīves ir pavadījis, dzīvojot kā vidējais cilvēks absolūtā normālībā un komfortā, un tieši tas - tā neīstā, mazliet liekulīgā pasaule, pieļauju, ir problēmas cēlonis. Šo stāvokli var uzskatīt par iešanu cauri otrajai tīņa fāzei, kuru piedzīvo tikai daži, gribētos teikt, izredzētie, jo, ja viņš tiks šitam visam cauri (manuprāt, tiks bez problēmām), viņš vairs nekad nebūs konformists, haha! Nē, nopietni - tā apziņa par to, cik nekvalitatīvi un stulbi viņs ir dzīvojis līdz šim līdzās spējajai brīvības izjūtai, ko sniedz viņa absolūtais pohujisms, ir radījusi skarbo tagadni.
  
  Ceru, ka mans tonis nav pārmetošs, jo tā nav. Vienkārši cenšos interesentiem ieviest skaidrību.
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko