March 15th, 2010

• par saskriešanos ar čigānzēnu
• 3/15/10 07:46 pm
• Vakar ap 23.00 gāju uz 3. autobusa pieturu. Šķērsoju Marijas un Merķeļa krustojumu, garām Makdonaldam - mans mērķis bija pietura "Centrālā stacija", kas no stacijas atrodas diezgan tālu. Nonācis tuvāk pieturai, ieraudzīju garām braucošu 3. autobusu - esmu nokavējis. Tā kā nākošais būs pēc 20 minūtēm, izlēmu par labu pasēdēšanai Makdonaldā, dzerot tēju un lasot par sektām.
  
  Piecas minūtes pirms grafikā norādītā autobusa pienākšanas brīža izgāju no smalkā restorāna. Vienā rokā papīra tējas krūze, otrā - smagais basģitāras čehols. Ausīs dārd kaut kāda mūzika, austiņas savienotas ar mobīlo, kas, savukārt, guļ iemests mēteļa kabatā. Ejot skatos uz bruģi un kaut ko domāju. Netālu priekšā pamanu melnas (krievi teiktu, ka stilīgas) bikses, kurpes; paceļu acis - man pretī diezgan raiti soļo kāds mana vecuma vai vecāks čigānu tautības jaunietis, īsi melni, ieziesti mati, ādas imitācijas jaķele.
  Viņš aizšķērso man ceļu un kaut ko vaicā. Es izvelku vienu austiņu (skan laikam Bauhaus); "Možeš daķ pozvaņiķ," viņš gandrīz vai čukst. Es kategoriski noraidu viņa lūgumu. Viņš turpina lūgties, pieslīdot man tuvāk. Pa to laiku sajūtu, ka labajā mēteļa kabatā ieslīd kāda roka un, klik, mūzika vairs neskan. Mana kreisā roka momentā iešaujas mēteļa kreisajā kabatā un, BAM, pagrūžu čigānu malā un izstieptā rokā turu gāzes baloniņu pie viņa acīm. "Atdaj mobiļņik, suka!" aicinu. Viņš negribīgi, it kā domādams kādu veidu, kā mani fiksi appist, pastiepj roku un tomēr atdod man mobīlo. Kaut ko nomurmulē, ka esmu lohs, un raitā solī sodas prom. Es viņam pretī bļauju, ka viņš ir sūda zaglis, piderass un sazin vēl kas. Baigi emocionāli. Turpinu viņam sekot un paralēli spiežu 112. Redzu viņu satiekam divus citus čigānus uz Makdonalda stūra, šķiet, viņi ar kaut ko apmainās; zaglis nogriežas uz Merķeļa ielu, bet es ieeju Makdonaldā, lai izvairītos no iespējama konflikta ar diviem pretī nākošajiem čigāniem. Pēc tam nožēloju, ka iegāju Makdonaldā, jo diezgan ātri (~3 min) atbraukušajai mentu brigādei īpaši vairs palīdzēt nevarēju. Iegājām kopā blakus esošajā i-kafē "Elik", kopā ar mentiem izstaigājām visas kabīnītes un neatradām šo čigānzēnu. Tad, nu, atvadījāmies; menti teica, ka varbūt turpinās meklēt, bet es šaubos. Lai vai kā, pērciet baloniņus bērni un nekautrējieties zvanīt 112. Bei pidarof!
  
  Man liekas, ka neiepūtu viņam acīs tikai tāpēc, ka esmu labs cilvēks. Un pats esmu baudījis tās elles mokas, kad acīs tiek iepūsta asaru gāze.
• 11 atstāja kaut koatstāj kaut ko