pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - February 20th, 2010
February 20th, 2010
- par notievēšanu un lost
- 2/20/10 01:44 am
- Meklējot āmuru, netīšām iemaldījos komūnasbiedrenes Līvas istabā. Viņa ir diezgan talantīga māksliniece, ja nemaldos, guvusi zināmu atzinību tepat, banānrepublikā, un varbūt arī ārpus tās. Nu lūk. Piegāju pie viņas galda, un manam skatam pavērās ironiska aina - tukšs konfektes "Rafaelo" iepakojums un līdzās tam pustukša "Notievēšanas zāļu" paciņa. Nav jau tā, ka viņa ir resna. Vienīgi domāju, ka tas nav labākais veids, kā nomest lieko svaru - visu dienu sēžot mājās pie datora, šad tad aizejot uz skolu un uzturā pārsvarā nelietojot diētisku pārtiku. Un nemaz nerunājot par fizisko aktivitāšu trūkumu. Es saprotu, visi baidās būt resni (Ko diez domā resnie?), bet tas, manuneciloprāt, ir diezgan loģiski, ka iepriekš aprakstītajā veidā notievēt nevar. Nu, ja vien rīklē nebāž pirkstus.
Es te nevienu negribu aizvainot. Zinu, kā jūtas cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir liekais svars. Līdz, nezinu, 18 gadu vecumam (kopš, nezinu, 8 gadu vecuma) biju diezgan apaļīgs. Bet tas man netraucēja dzīvot normālu tīneidžera dzīvi, jo es nebiju TIK apaļīgs. Nereti, protams, bija aizvainojumi, sevišķi pre-teen vecumā un sevišķi no tuvākajiem draugiem. Vot tas bija skumji. Tāpēc es sāku cilāt hanteles, piepumpēties un tādā garā, līdz 16 gadu vecumā es tos draugus mierīgi varēju mētāt apkārt, nu, tā, ar iegriezienu, 360 grādīgu pirueti. Tad pret mani radās zināms respekts. Notievēt (tas nebija mans mērķis; un nebiju jau nemaz ar tik resns) man "palīdzēja" 16 gadu vecumā uzsāktā vegāna karjera, kas noslēdzās pirms kādiem 3 gadiem. Tagad esmu zivjēdājs-veģetārieties, un kopumā man ir pohuj par dzīvniekiem, vienīgi uzskatu, ka pretīgi ir ēst lopu, kas turēts šausmīgos apstākļos un dzīvs ticis sagraizīts. Tā teikt, naidpilna gaļa, hehe. Zivis ir stulbas un bezemocionālas - nav mīļas, tāpēc es tās ēdu. Nu lūk. Tāpēc es drīkstu izteikties par Līvu. Tāpat kā jaunās sezonas "Lost" 4. sērijā vecā nēģeriete drīkstēja aizrādīt Džonam Lokam (vienam no Dž.Lokiem - tam, kura lidmašīna nolaidās), kurš bija atnācis uz darba interviju, to, ka darbs, kuru viņš gribēja, spītīgi uzskatīdams, ka viss ir viņa spēkos (lai gan viņš bija paralizēts uz leju no gurniem), nav viņam pa spēkam. Un kāpēc viņa drīkstēja? Tāpēc, ka, izrādās, viņai ir terminal cancer. Stulbais Lost.
-
Current Music: california dreaming
-
4 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba