January 21st, 2010

• beidzot atkal par sapņiem
• 1/21/10 08:47 am
• Tīrs, atpūties prāts, kas guļ diennakts tumšajās stundās (jeb pretēji tam, kāds tas man ir parasti; un arī tam, kā es daru parasti), rada perfektus sapņus.
  
  Pirmais sapnis sākās ar to, ka Andžons, the Latvian Gāze, man pāris dienas lika pieskatīt savu pludmales villu; es piekritu, domādams praktiski - izmantošu iekšā esošo studiju, lai šo to ierakstītu. Skaistākā un savdabīgākā ēka, kādu līdz šim biju redzējis. Nemācēšu teikt neko par eksterjeru, bet tur iekšā bija paradīze - izskatījās, ka sākumā ēka ir bijusi "latviešu kāpu parastā", bet tad tai pa virsu kā ar lego klucīšīem salikta virsū otra māja, atstājot veselu arī pirmo. Tas izpaudās tā, ka viena istaba bija ultramoderna, savukārt, teiksim, koridoris bija klasiskais latviešu, nu, tāds ar dēļu grīdu, sūdīgām kāpnēm - viss čīkst un mazliet ož pēc pelējuma; es klīdu no istabas istabā, izdzīvodams gadsimtus, stilus, gaumes, bijušu un jau mirušu cilvēku klātbūtnes izjutu; viņi laikam nav vēlējušies pamest šo māju. Tad sāka krēslot un ārā parādījās skinhedi - simtiem, varbūt tūkstošiem skūtu lohu, kuru mērķis ir piekaut un sadurt jebkuru cilvēku, kas nerunā (?) krieviski. Aizmirsu piebilst, ka darbība norisa kaut kur āpus Latvijas. Tad, nu, sākās tipiskā cat(s) and mouse spēle, kur es, slapstoties pa tumšo māju (izslēdzu visas gaismas) un domādams baisas domas, centos nepiesaistīt savu uzmanību.
  Īpaši daudz vairs neatceros, vien tikai to, ka vienā brīdī gulēju Āgenskalna tipa trūdošu rudens lapu kaudzē (kaut kur ārā, ārpus mājas teritorijas) un mani sita skinhedi. Beigās viņi man kaut ko krieviski prasīja un, lai arī es atbildēju teorētiski apmierinoši (tipa "esmu krievs, jo runāju krieviski - nesit"), tomēr dabūju pāris dunčus vēderā (kas nemaz nebija tik sāpīgi). Tas arī viss.
  
  Nākošā sapņa darbība norisa, šķiet, Liepājā. Vai arī drīzāk savādi izkārtotā Rīgā, kur Maskačkā ir pludmale (kas man ir ar tām pludmalēm?), jo tramvaji bija Rīgas, nevis Liepājas. Apkārt esošās mājas bija tieši tādas kā Maskavas pr-pilsētā. Daugavpilī nekad neesmu bijis, tā kā varbūt tā bija D-pils. Lai vai kā, sapņa būtība ir (pseido)apokalipse, kas izpaudās ļoti savdabīga cunami veidā. To īsti nevar saukt par apokalipsi, jo izpalikas visas izjūtas, kas cilvēkam raksturojas ar to.
  Mūsu kompānija, kādi 5 cilvēki, ieskaitot mani, kādā vasaras vakarā, kad jau bija sācis krēslot, satikās blakus pludmalei esošajā tramvaja pieturā. Viens džeks, kurš man visu atlikušo laiku nepārtrauki piedāvāja ieraut zaļot tēju, sajauktu ar visikiju, ko viņš glabāja termosā, pastāstīja mums visiem par gaidāmo kataklizmu - tuvākās pusstundas laikā būs pilnīgs pizģets, tāpēc mums jāpaspēj tikt līdz vietai X.
  Ā, atceros! Viens no sapņa personāžiem bija Aleksandrs, MSK perkusionists. Atceros to tāpēc, ka Aleksandrs vienā brīdī, pāris minūtes pirms hipotētiskā cunami sākuma, teica, ka viņam fiksi jāizbrauc uz mājām un jāpabaro suņi ("that's suicide man!" - nodomājām mēs); bet mēs visi draudzīgi sasēdāmies tramvajā un sapņa beigas aizbraucām viņam līdzi. Jā, suņus Ļešijs bieži baro arī īstajā dzīvē - ir tāda problēma. Tramvaja sliedes bija izkārtotas tieši gar pludmali šādā secība: sliedes, braucamā daļa, trotuārs, brūnas, padilušas koka divstāvenes un 100 metrīga pludmale ar nelielām kāpām. Pirmo vilni sagaidījām, paslēpušies kādas koka mājeles verandā - atkal tas džeks man piedāvāja ieraut viskijtēju. Kāds vispār ir dzēris viskiju ar zaļo tēju? Pāri nāca mazs vilnītis, kas saslapināja mums matus. Ai, pohuj, apnika rakstīt. Īsumā: tālāk braukājāmies ar tramvajiem, skatījāmies uz big badda waves - kā tie šķeļas pāri visam, savā ceļā neiznīcinot neko - un dzērām viskijtēju.
  
  Es saprotu, ka pilnīgi garlaicīgs bulšits, bet tā izjūta, kad tu kaut ko tādu sapņo, ir EKSTĀTISKA. Labi, laikam jāiet atpakaļ pagulēt vēl pāris stundas. Rīts ir vispretīgākais gadalaiks.
• 6 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par agriem rītiem
• 1/21/10 08:58 am
• Lietotājs ts iemeta skaistu Džojdivižn vs surfrock gabalu, kas jādzird visiem, kas pamodušies agri. Lūdzu.
  
  Citās ziņās - aiz mana loga sniegā guļ 3 cigarešu paciņas, viena laima šķēlīte, pudele, kas izskatās pēc DIY bonga, zivs aste, jogurta paciņa, divas banānu mizas un miljons izsmēķu. Skaists saullēkts, kas netālu esošos kokapstrādes fabrikas skursteņu dūmus izgaismo maigos rozīgi dzeltenos toņos.
  
• 12 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par labām sirdīm
• 1/21/10 10:30 am
• Palīdziet jauniešu ansamblim "Bērnības Milicija".
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko