September 12th, 2009

• par slimnīcām, traumām un modernām trehnoloģijām
• 9/12/09 03:41 am
• Beidzot arī mana sūdzība.
  
  Labi, viss sākās normāli. Ar Ritu noskatījāmies izrādi "Frankenšteina projekts", kas kopumā likās baudāma, tomēr ar dažiem izņēmumiem, ko it kā varētu norakstīt uz neērtajiem krēsliem - es kļūstu izklaidīgs, domas novirzās no aktieriem uz krēsliem un pakaļām. Pēc tam aizgājām uz bāru iedzert kafiju, un tur es aizmirsu somu (ar pasi 'n shit). To konstatēju, būdams lielveikalā - laikam tāpēc izdomāju, ka labāk ir skriet. Un tā, nu, skrēju: labā, kreisā, labā, - priekšā kāpnes - lab... , zem zoles nav matērijas, pret ko atsperties, turpinot savu raito gaitu, nenokrītot. Noplanēju no "Origo" kāpnītēm. No galvas un krūškurvja traumas mani pasargāja vecā labā kreisā, kas, iz pieredzes, labi kalpo par virsmu, uz kā piezemēties krītošam ķermenim. Dusmīgi iebļāvos, pielēcu kājās, bet priekšā luksoforā sarkanais. Mani uzrunāja kāds vīrietis - teica, ka kritiens izskatījies iespaidīgi un interesējās, vai dzīvošu. Sacīju, ka laikam nav lūzumu, lai gan sāpēja kā tāds, pat ar mazu šociņu. Mūsu strupo sarunu nosēdza viņš, brīdinādams mani, lai nebraucu uz tādu un tādu traumpunktu, jo tur laikam nav kaut kā traumpunktam esenciāla. Nezinu. Soma ar dārglietām bija uz vietas.
  
  Aizbraucām uz Stradiņa slimnīcu, bet tur mūs sūta uz citu, aizbildinoties ar ģipša neesamību. Varēja vismaz rentgenu uzņemt, varbūt var iztikt bez rokdarbiem? Ar taksi aizbraucam līdz 2. traumslimnīcai. Pusotras stundas laikā tur noskaidrojām, ka rokas kauls pie elkoņa, visticamāk, nav lauzts. Vārds "visticamāk", jo "tā līnija [norāda uz rentgena uzņēmumu] varētu būt lūzums, bet varētu arī nebūt" - ārsta vārdi. Tomēr es viņu nesauktu par sliktu profesionāli, gluži pretēji - tādu informācijas un ieteikumu apjomu nebiju gaidījis. Noskaidroju, ka šajā med. jomā pastāv arī atveseļošanās metodes - ledus kompreses, ziedes un locītavu vingrinājumi. Atceros, ka pēdējo reizi, kad līdzīgu iemeslu dēļ biju iegriezies slimnīcā, tur man neko tādu neteica - vien pasmējās par manu reibuma stadiju, pataustīja roku (neatceros rentgena faktu) un konstatēja, ka viss kārtībā. Toreiz roka sāpēja ilgāk par mēnesi.
  
  Atbraucām uz Bolderāju, lai rītdien varētu piedalīties kaut kādā pastaigā pa rajonu ar dzejniekiem. Ritai līdz laptops ar filmām. jo mans PC, pateicoties mistiskiem WIN XP erroriem, pagaidām atpūšas. Ieslēdzam laptopu - jāieraksta kaut kāds disks, bet nav dedzināšanas softa. Novelku vienu no pirātu līča, eksekutēju to. Uzskaras sistēma, uz brīdi pavīd zilais nāves logs, laptops pārstartējas un vairs netiek tālā par pirmo Windows ielādes logu - katru reizi pārstartējas. Nezinu cēloņus.
  
  Tagad skatamies tēļļuku, Latvijas Mūzikas kanālu. Mānos. Īstenībā jau neko neskatamies, jo detektīvs Rita sava darba kases grāmatā tversta zagļus un iztrūkumus, bet es ar savu vientuļo labo ilgi rakstu. Ļoti ilgi. Tagad uz vannu, uzbliezt un visādi citādi izklaidēties. Cerams, ka nebūs sāpīgi. Tas laikam dzīvē ir galvenais.
• 11 atstāja kaut koatstāj kaut ko