March 24th, 2008

• sen nekas nebija par kino
• 3/24/08 03:07 am
• Trīs naktis normāli trankvilizēti pavadījām četrās sienās. Pirmajās divās naktīs uz brīdi izgājām pastaigāties. Bet toties noskatījāmies:
  - Persona
  - Withnail & I
  - Cast Away
  - Apocalypse Now
  - My Own Private Idaho
  - Paranoid Park
  - Ted Bundy
  - The Day After Tomorrow
  - Ivana Ģetstva
  - Wristcutters: A Love Story
  - Sweeney Todd - The Demon Barber Of Fleet Street
  - A Streetcar Named Desire
  - Coffe and Cigarettes
  - Natural Born Killers
  
  Daži secinājumi, kas izriet no īpaši subjektīviem apstākļiem:
  Strītkārs sūkāja, jo aktrise nepārtraukti uzvedās kā Anitra (sliktā ziņā), Persona sūkāja, jo biju jau noguris, lai gan visādi citādi, atrofējoties no sava divtūkstošastotā, varu teikt, ka filma ir kolosāla. Visas pārējās, atskaitot Cast Away, Natural Born Killers, The Day After Tomorrow, man arī ļoti patika. Tagad mazliet par pagātni. Pēc diezgan apmiglotas Gerry noskatīšanās kaut kā saviebos pret Gusu Van Santu, bet tagad, kad noskatījos Aidaho un Paranoiķu Parku, izlēmu par labu atkārtotai Gerry noskatīšanai, un vispār uzmanības koncentrēšanai šī režisora virzienā. Jo, nu, Drugstore Cowboy (aleluja, Met Dilon!) bija kaut kas fantastisks.
  
  Un tagad pats galvenais - WITHNAIL & I ir absolūti labākā angļu filma, kādu esmu redzējis. Ja man būtu tiesības to pārdēvēt, es to nosauktu par Fear and Loathing Londonā un ainaviskajās Anglijas pļavās. Esmu sajūsmā.
  
• 10 atstāja kaut koatstāj kaut ko