January 24th, 2008

• par kr. dievu
• 1/24/08 04:19 pm
• Vienīgais, ko es kristietības sakarā pavisam nesaprotu, ir viņu dievs. Iedomājies, sākumā viņš radīja skaistu vietiņu. Tad viņš izveidoja divus cilvēkus, kuriem atļāva ganīties šajā vietiņā. Un tad - pats galvenais - viņš radīja aizliedzošu likumu, pilnībā apzinādamies, ka cilvēks to pārkāps. Nekādas loģikas. Es saprotu, ka šis likums ir metafora kārdinājuma klauzulai, bet no tā nav jēga, ja dievs zina, ka to tāpat pārkāps. Nav loģikas. Pretēji būtu tad, ja dievs tiešām to nezinātu un domātu, ka cilvēks klausīs viņam, tad šis pasākums varētu tikt uzskatīts par ticības, padevības vai kā tamlīdzīga pārbaudījumu un likuma nepārkāpšanas gadījumā - apliecinājumu, bet šajā gadījumā tas ir tikai šāviens no tuva attāluma - tā nav nekāda pārbaude, tā ir tikai spēlēšanās ar cilvēka likteni. Tas ir tāpat, kā iebāzt divas atšķirīgu frakciju skudras zem vienas stikla glāzes - labi zināms, kāds būs rezultāts. Dievs ir cilvēka bērnišķi ļaunā puse, vēlme dominēt spēļu laukumā, ņirgāties par citu vājībām un nespēju. Fui, pretīgi paliek, domājot par šo visu.
  
  Tur vēl figurēja kaut kāda čūska, bet pohuj par to, jo dievam, kas bija sākotnējais likumdevējs, bija jāparedz šāda iespēja un jārīkojas tā, lai viņa likums būtu izpildāms. Čūska simbolizē dieva nolaidību attiecībā pret savām radībām.
• 36 atstāja kaut koatstāj kaut ko