January 22nd, 2008

• manas jaunās filmas... kā to sauca? tas nav nosaukums
• 1/22/08 09:45 am
• A is for Alex,
  Z is for his other personality.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 1/22/08 10:02 am
• Eu, draugi, šovasar braucam uz Brollinu! Netīšām uzdūros bildēm un secināju, ka tas taču bija tīri labs pasākums. Tikai šoreiz jāņem līdzi viss, kas pietrūka. Nav taču vairs robežu!
  
• 10 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• par gandrīz jebko
• 1/22/08 10:15 am
• Gribat es jums pierādīšu, ka visa pamatā ir rūpīgi pārdomāta konstrukcija un ka ar iztēli tam visam sakars ir tikai tādā apmērā, cik nepieciešams, lai lielveikalā izsķirtos starp vienas cenas un kvalitātes diviem dažādi apdrukātiem produktiem?
  
  Bet vispirms es vēlos noskaidrot atbildi uz jautājumu, kas pēdējās dienās nomoka mani.
  
  Vai realitātes atgremošana asprātīga dialoga ietvaros ir smaukšanās vai nav? Un vai, tavuprāt, tas ir labi vai slikti?
  Piemērs. A un Z [pēkšņi atceros '05 vai '06 Ei-Zī, yo!] stāv pie tramvaja sliedēm un verbāli konstruē absolūtu bulšita ģenerātor-mehānismu vai ko tamlīdzīgu. Jeb vienkārši virknē asprātības vai arī veido vienu superasprātību. Bet te pēkšņi viņiem aptrūkstas idejas un viņi, nepabeiguši teikumu, sapinas paši savā bulšitā. A, būdams perfekcionists, noraida visus Z variantus par to, kā pabeigt teikumu, bet Z neatlaidīgi turpina izspļaut pa variantam. Viņiem garām pabrauc tramvajs. Tad vēl viens. Pēc brīža A sasit plaukstas un iesaucas: "Tramvajs!".
  
  Padomājiet. Pieļauju, ka atbilde nemaz nav tik vienkārša, kā liekas pirmajā brīdī. Ņemiet vērā, ka dialogs-konstrukcija tiek balstīta uz asociācijām un apziņas plūdiem.
  
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko