August 27th, 2007

• par šo rītu
• 8/27/07 10:00 pm
• Šis rīts bija skerī šit. Pamostos savā istabā no tā, ka man uzkrīt virsū aptuveni 100 kilogramus smagais Harijs Eglains, mans labākais Liepājas draugs, un saka, lai aizsitu piečuku šņabim. Pirmā reakcija ir nepārprotams "WTF?!", jo vakarnakt aizgāju gulēt kā pienākas, un mājās bija tikai māte. Izvilcis roku no apakšbiksēm (pēdējā laikā tā vien pamostos), aizgaiņāju Hariju no savas miesas un pasūtu dirst - man pašam vajagot naudu. Ja runa ir par alkoholu, Harijs ir neatlaidīgs maita, tāpēc man nākas viņam atdot sava džina paliekas - norādu uz apakšējo atvilkni. Harijs ir mazliet bēdīgs - "Tik maz?" - viņš saka, bet tomēr pieņem džinu. Gan jau, ka visu nakti vakar šņaukājies, tāpēc tagad ir tik alkohola kārs izmisis maita... kaut gan Harija gadījumā, liekas, šo nosacījumu var neņemt vērā. Saku, lai vācas projām un piedraudu, ka atkārtotas ierašanās gadījumā nogalināšu viņa mammu. Harijs aizvācas, es knapi aizmiegu. Neatceros, vai pārējās epizodes nosapņoju, bet vēl reizi vai divas viņš man nāca prasīt cigaretes - nesekmīgi gan, jo es teicu, ka man nav. Cigaretes stāvēja uz galda, brīnos, kā viņš nepamanīja. No rīta biju baigi dusmīgs, jo man nepatīk, ka kāds visu nakti zvanās pa telefonu un no rīta ielaužas manā istabā, iznīcinot visu morning privacy izjūtu, kas man tik mīļa. Tomēr pa dienu šīs dusmas pārgāja, un tagad es pat vēlos uzzināt, kā viņš pavadīja atlikušo dienu. Jo ar Hariju Eglainu nekad neko nevar zināt, varbūt viņš ir miris, bet varbūt kļuvis par pasaules valdnieku. Un kas tas vispār par uzvārdu - Eglains? Asocējas ar inlain skritulenēm, kas izmērcētas sakultu olu masā.
• Current Music: big black - i'm a mess
• 10 atstāja kaut koatstāj kaut ko