August 13th, 2007

• atskats uz gadsmitu. ciešanu gadsimtu, ja jums tā labpatīkas
• 8/13/07 03:40 am
• Laura ēd zīmuļus Laura ēd zīmuļus Laura ēd zīmuļus Laura ēd zīmuļus Laura ēd zīmuļus Laura ēd zīmuļus Laura ēd zīmuļus
  un te pēkšņi aizrijas
  
  Kas tas par 'Laura ēd zīmuļus'? Kur es ieguvu šādu pieredzi? Vai tas bija toreiz? ... Nē, tas pavisam noteikti nebija toreiz. Es par visu varu atbildēt, bet par Lauru, kas ēd zīmuļus, nevaru! Pēkšņi aizrijas vecā Laura Zīmuļgrauze, atvemj mazus dimantus un turpina. Vismuļķīgāk šobrīd būtu meklēt Lauras un viņas rīcības nozīmi. Vispār es iepriekšējā teikuma sakarā gribēju izmest asprātību - "... [nozīmi], kas, iespējams, paripojusi zem izvelkamā klubkrēsla" -, bet es neko neizmetu. Par motīviem varēsiet izlasīt tālāk.
  
  Es esmu izaudzis par krietnu saimnieku. Gluži kā mani priekšteči, šajā brieduma posmā es arī vēlos iesaistīties kādā organizācijā vai sektā un dalīties ar savu pieticīgo pieredzi. Tomēr visvairāk par visu es gribētu iestāties kādā slepenā organizācijā. Vispār jau es kādu laiku esmu vienas biedrs, taču tā man liekas pārāk slepena - es brīžiem šaubos, vai tā maz pastāv. Tā lūk. Tāda ir mana dzīve. Tev ir dahuja pieredzes, slepena organizācija, par kuras eksistenci tu tomēr šaubies, kā arī spocīga cilvēka vēlme dalīties. Jā, atgriezties pie amēbām un visiem mazajiem draudziņiem, kas mājo izlietnēs un pat uz pēdām. Tomēr esmu pateicīgs evolūcijai - lai gan pēdējā laikā stipri apšaubu šo teoriju - ka cilvēki nespēj reproducēt savu sugu, apvienojot gribasspēku ar artikulētu rokas kustibu.
  
  Gribasspēks. Mana mīļākā lieta pasaulē.
• 6 atstāja kaut koatstāj kaut ko