May 13th, 2007

• 5/13/07 08:35 pm
• IV Paragrāfs no eposa "Rīga- Varoņu pilsēta", raksts "Sabiedriskais transports un dzīvā mitoloģija".
  
  Vakarnakts brauciens sestajā tramvajā bija pilnīgs pizģets. Stāvējām divu krēslu attālumā no vienpersoniskas sēdvietas, ko bija aizņēmis kāds sportiska izskata jaunietis. Saprotams, ka šis fakts pats par sevi neko īpašu nevēsta, tāpēc turpināšu uzskaitīt, manuprāt, vidēji interesantās īpašības, kas pavadīja šo jaunieti. Sāksim ar to, ka viņš nevis vienkārši sēdēja, bet bija izgāzies pa visu krēslu maigi agoniskā pozā - ķermeņa stāvoklis bija tas, ko sauc par 'pusguļus': viena kāja taisni izstiepta, cita pievilkta klāt; saprotu, būs grūti vizualizēt to, kas ārpus pieredzes. Bet viņa sēdēšanas paradumi bija visai dinamiski - vainu noveļu uz sportisko apģērbu, skūto galvu, krosenēm un ļoti, ļoti niknu psihotropo narkotiku devu. Viņa labā roka statiski nokarājās gar sānu, un pirksti gaismas ātrumā ap savu asi virpināja netīru akmens šķembu. Pats ķermenis ik pa brīdim spazmātiski sarāvās - kājas tika pievilktas pie torsa, rokas apķēra kailo galvu, un grimase, vismaz tās daļas, ko varēja saskatīt caur neaizsegtajiem caurumiem, bija vienkārši pasakaina - no smagas eiforijas līdz nāves bailēm un atpakaļ -, un pats galvenais, ka tas viss notika pāris sekundēs. Nenoteiktos laika intervālos no viņa mutes izšāvās mēle un aptvēra delnas, it kā vēlētos nomazgāt tās; vai varbūt tā tika tīrīta mēle? Nav ne jausmas, jo tobrīd es vairāk satraucos par to, ka viņa nekontrolējamais žoklis neaizcērtas, un mēle nepaliek ārpus tā. No viņa mutes plūda dažnedažādas aprautas skaņas, no klusas sīkšanas līdz (pieļauju) vārdiem. Interesanti, ka nevienu no šīm skaņām (vismaz šādā kombinācijā) iepriekš nebiju dzirdējis.
  
  Kad iekāpu tramvajā, liekas, viņš nupat kā bija pabeidzis nodot savu ziņojumu cilvēcei. Uz aizsvīdušā tramvaja loga ar pirkstu bija uzvilkti dažnedažādi simboli, kas, elpas kondensātam pametot logu, lēnām izgaisa. Tās bija dažādu burtu virknes, cipari un iepriekš neredzēti tēli un figūras. To, kas iesēdies manā atmiņā, grafiski attēlot būtu vairāk kā neiespējami, bet tomēr es centīšos atcerēties un reproducēt dažus burtus un ciparus. Virs tiem atradās dažnedažādi zīmējumi, kas jau bija pietiekami izgaisuši, lai mans veselais prāts šobrīd nespētu uzburt to orģinālās kontrūras.
  
  Uz tramvaja loga bija uzrakstīts:
  
  (14) LLZZ TRTMAML
  
  Diemžēl tas ir viss, ko spēju atcerēties. Iekavu vietā bija riņķa līnija, un tā ieskāva skaitli '14'. Bet skaitļa pirmais cipars bija tā kā ieaudzis riņķa līnijā.
  
  Es nezinu, ko viņš ar to gribēja teikt, bet, ņemot vērā kopējo iespaidu, ko jaunietis uz mani atstāja, teiktais noteikti ir bijis kas nozīmīgs.
  
  ***
  
  Nav tāda viena kopsecinājuma, kas kaut ko pateiktu, un tieši tāpēc rītos saku "this is a cold fucking reality", tā kā pabeigšu savu tiesu praksi, sasitīšu sev mazu pīpi, apbruņošos ar instrumentiem un šonakt sekošu līdzi Pink Floyd, kā to manos gados darīja tēvs.
• Current Music: pink floyd - poles apart
• 13 atstāja kaut koatstāj kaut ko