May 8th, 2007

• 5/8/07 03:12 am
• Šovakar esmu radījis sev tādu muļķīgu pasaulīti, kā tādu naivu transu, trulu izjūtu, nenoteiktību, neuzskatāmību, vienvārdsakot, visu, ko tomēr mazliet nicinu. Objektu malas šķiet tik ovālas, it kā radītas, lai tikai nesadrutos vai nesaskrāpētos, acis aizmiglojas pašas no sevis un istaba līdzās tām. Tumšais caurums sienā zaudē savas ikdienišķās aprises un tāpēc pārņem visu rietumu spārnu. Stulbi, es nodomāju, ja jau omulība ir ovāla, tad man vajag sarūsējušus metāla gabalus, teiksim, angāru jumtus, kas sakrauti gulētu uz omulības un, tai ripinoties laikā, atstātu rūdas pēdas un mazas miesas švīkas.
• Current Music: don caballero - dick suffers is furious with you
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko