April 17th, 2007

• glitch in to the azn counter-strike matrix
• 4/17/07 07:55 am
• Es biju tas aziāts, kas nošāva 33.
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• MANS pirmais nopietnais izgudrojums
• 4/17/07 09:18 pm
• Šodien ar biedru bijām LR Patentu valdē ar nolūku patentēt mūsu izgudrojumu, kas, es zvēru, patiešām darbojās! Bet viņi mūs pat neuzklausīja. Nu neko, tā jau domājām, ka modernā pasaule nav gatava palēnināt savus degradējošos progresa tempus.
  
  Mehānisms tika izgudrots pāris minūšu laikā šī rīta Romiešu civiltiesību lekcijā, izmantojot diktafonu, intelektu un soc.pētniecisko metodi, ko dēvē par blakussēdošo iztaujāšanu.
  Viss sākās ar to, ka biedra īpaši portatīvais spektrometrs automātiski ieslēdzās, un tā indikators momentā uzlēca līdz augstajam desmitniekam, kas īpašo spekmetu valodā nozīmē pārāk augstu garlaicības un bezjēdzības strāvojumu; nobrīnījāmies par aparāta savdabīgo rīcību, nolasījām datus un, ar nopūtu aizverot klades, apņēmāmies gaidīt lekcijas beigas. Un kā jau tas pienākas nogarlaikotiem prātiem - ik pa brīdim pametām acis uz pulksteni. Un šeit sākas interesantākā daļa: laiks burtiski apstājās! Es zvēru, nekad nebiju piedzīvojis ko līdzīgu! Tātad, kā jau teicu, ik pa brīdim (diezgan lieliem brīžiem, ja sauksiet pēc definīcijas) ieskatījāmies pulkstenī: pirmo reizi tas rādīja 60 minūtes līdz lekcijas beigām, otro reizi (pēc sab.konsensa pulksteņa bija pagājušas vismaz 30 minūtes, ja ne vairāk, proti, līdz lekcijas beigām, mūsuprāt, bija atlikušas ne vairāk kā 30 minūtes) - 47 minūtes līdz beigām, un tā līdz pašām beigām, ik pa brīdim ieskatoties īstajā pulkstenī - šeit ņemiet vērā, ka izmantojām trīs dažādu šķirņu pulksteņus, katru uz atsevišķas rokas - secinājām, ka laiks rit nenormāli lēni. Iztaujājām blakussēdošos par šo mūsu nojautu, un tas tikai apstiprināja aizdomas, ka Lektores monotoni maigā vokālā intonācija un stāstītais teksts (ģimenes tiesības) kaut kā ir ietekmējuši laika izjūtu kā tādu. Un paldies Dievam tam Kungam - mans biedrs ir ieradumu cilvēks, kas ikkatru lekciju ieraksta diktafonā! Tagad uz brīdi apstājieties un padomājiet par iespējām, ko sniedz laika ritējuma palēnināšana. Nekad vairs cilvēkam nebūs jāēd divi saldējumi pēc kārtas, ja viņš spēs laicīgi (un ar laicīgi es domāju 'ilglaicīgi') izbaudīt vienu. Padomājiet par jaukām pastaigām pumpurotos parkos ar savu meiteni vai puiku; brīžiem šķiet, ka laiks rit tik nesaudzīgi ātri, bet tagad, atskaņojot fonā šo pēc dabas nomierinišo ierakstu, šī problēma būs kā nebijusi, un jūs droši varēsiet atvadīties no ikdienišķā nopūtniena "ai, nokavēju".
  
  Bet nu jau vienalga, valsts mūs reāli piepisa. Un, ja vien neatradīsies kāds privātinvestors, kas būtu ieinteresēts naudā, cilvēki turpinās skriet un klupt savā nespējā ilglaicīgi baudīt prieka mirkļus.
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko